Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 135 gadiem dzimis komponists, diriģents, ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš, kurš vairākus gadus dzīvoja un strādāja Liepājā.

Komponists, diriģents, ērģeļu virtuozs Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš dzimis 1879.gada 23.augustā Cēsīs, Vācu biedrības namā "Harmonija" ekonoma ģimenē. Dēls mūziķis Jānis Kalniņš. No 1897. līdz 1901.gadam studējis Pēterburgas konservatorijā, nebeidza. No 1903. līdz 1911.gadam bija ērģelnieks vācu draudzes Svētā Nikolaja baznīcā Pērnavā, dziedāšanas skolotājs Pērnavas ģimnāzijā un kora diriģents. No 1911.gada līdz 1915.gadam noritēja Alfr.Kalniņa pirmais dzīves un darba posms Liepājā, kad viņš bija ērģelnieks Liepājas Latviešu draudzes Svētās Annas baznīcā, vadīja Liepājas Dziedāšanas un mūzikas biedrības kori, rīkoja daudzus labi apmeklētus latviešu kora mūzikas vakarus, rakstīja mūzikas kritikas laikrakstam "Libausche Zeitung" un dzīvoja Peldu ielā 25. Pēc Alfrēda Kalniņa projekta pārbūvētas Sv.Annas baznīcas ērģeles, kas ļauj uz tām ērti spēlēt bez palīga arī sarežģītu koncertprogrammu.

Pēc tam Tērbatā diriģents, ērģelnieks, privātskolotājs (1915–1918).

1918. un 1919.gadā noritēja Alfr.Kalniņa otrais dzīves un darba posms Liepājā, kad viņš komponēja Latviešu pirmo klasisko operu "Baņuta." Rīgā Izglītības ministrijas mūzikas nodaļas vadītājs un mūzikas padomes priekšsēdētājs (1919–1927).

Ērģelnieks Sv.Jēkaba baznīcā (1920–1923). Nacionālā teātra kapelmeistars, mūzikas kritiķis laikrakstā "Pēdējā Brīdī" un Latvijas Universitātes studentu dziedāšanas biedrības "Dziesmuvara" diriģents (1923–1925). Nacionālās operas  direkcijas loceklis (1925–1926). 1926..g. VI Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents. 1927.gadā izceļoja uz ASV, bija ērģelnieks Ņujorkā. 1933.gadā atgriezās Rīgā, ērģelnieks Doma baznīcā. Latvijas Valsts konservatorijas rektors (1944 –1948). Atstādināts no amata par kavēšanos nosodīt komponistus Dmitriju Šostakoviču  un Sergeju Prokofjevu sakarā ar partijas centrālkomitejas lēmumiem par mūziku.

Profesors (1947).  Komponējis ap 300 solodziesmu ar klavieru pavadījumu, kora dziesmas, kantātes, himnisko kora dziesmu "Mēs gribam būt kungi…" ar Viļa Plūdoņa vārdiem. Otra Alfr.Kalniņa opera "Salinieki", A.Krūmiņa librets, pirmuzvedums 1926.g., diriģents Alfrērds Kalniņš. Šī pati opera, pārstrādāta un ar nosaukumu "Dzimtenes atmoda", uzvesta 1933.gadā, diriģents Teodors Reiters. Abām  operām bija neizdevušies libreti un pietrūka dramatisma. 1943.gadā Kalniņš komponēja baletu "Staburags". Tēvzemes balvas laureāts (1939). Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1945).

Miris 1951.gada 23.decembrī Rīgā, apbedīts 1.Meža kapos, ir piemiņas akmens.