Liepājas Svētās Annas baznīca, attēls no kalendāra "Libauscher Kalender" 1874. gadam.
Laiks līdz 2027.gadam iezīmējas ar vairākām Liepājā, Dienvidkurzemē un Latvijā nozīmīgām gadskārtām un notikumiem – 2025. gadā Latviešu grāmata atzīmē savu 500-gadi un Liepājas pilsēta 400.-gadi. Savukārt 2027. gadā Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka (CZB) atzīmēs 250. gadskārtu.
CZB dibināta 1777. gadā kā "Liepājas pilsētas un lasāmbibliotēka" (Stadt- und Lesebibliothek) un ir pirmā šāda veida lasīšanas institūcija Latvijas teritorijā. LCZB šobrīd glabājas izdevumi no 16.gadsimta līdz mūsdienām, tostarp dažādu laika posmu bibliogrāfiski retumi.
Līdz šim veiktie pētījumi neaptver Liepājas bibliotēkas un ar to saistīto personību un intelektuālo procesu daudzveidību un dažādību, kura veido ne vien Liepājas pilsētas un Kurzemes, bet arī visas Latvijas teritorijas sociālās atmiņas un intelektuālās kultūras vēsturi, tostarp ir daļa no Eiropas ideju aprites.
Augstākminētie notikumi un jubilejas ir kalpojuši par pamudinājumu īstenot Liepājas, tās grāmatniecības un bibliotēkas vēstures avotu apzināšanu un izpēti, kas rezultēsies kolektīvā monogrāfijā.
Šī projekta ietvaros, sadarbībā ar portālu irliepaja.lv katru sestdienu informēsim lasītāju par interesantiem faktiem un notikumiem no Liepājas, tās bibliotēkas un grāmatniecības senas un nesenas vēstures.
Projektu īstenos Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku.
***
"Nekad vēl Baltijas zemju un vecās ordeņvalsts Prūsijas attiecības nebija bijušas tik ciešas kā Herdera un Hāmaņa laikā. Šai laikā notika dzīva abpusēja garīgo spēku apmaiņa," tā 1902. gadā apgaismības laiku – 18. gadsimtu – raksturoja laikraksts "Düna Zeitung".
18. gadsimta Austrumprūsijas, Kēnigsbergas izcilajiem vīriem – vācu filozofam, rakstniekam Johanam Georgam Hāmanim (1730–1788) un viņa draugam, filozofam, teologam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803) bija tieša ietekme uz kultūras un zināšanu apmaiņu Rīgas un Jelgavas kultūras dzīvi. Hāmanis jaunības gadus, gan ar pārtraukumiem, aizvadīja Rīgā, Jelgavā, kur iesaistījās vietējā garīgajā dzīvē, ietekmēdams arī jaunā Herdera – Rīgas Domskolas pedagoga – pasaules uzskatu.
Intelektuālā dzīve mutuļoja arī Liepājā, par to liecina "pēc citu civilizētu pilsētu parauga" 1777. gadā dibinātā Liepājas pilsētas lasāmbibliotēka, – pirmā sabiedriskā bibliotēka Kurzemes hercogistē. Tādējādi Liepāja par astoņiem gadiem apsteidza hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, kur pirmā sabiedriskā bibliotēka dibināta 1785. gadā.
18. gadsimta Eiropā zēla un plauka maksas bibliotēkas un lasāmkabineti, jo strauji auga lasītpratēju skaits un viņu kāre pēc jaunām ziņām, ko varēja atrast tolaik modernajos informācijas nesējos – avīzēs un žurnālos. To piedāvājums kļuva arvien plašāks, pielāgots dažādu lasītāju interesēm, lai piesaistītu publiku, tajos publicēja romānus turpinājumos. Maksas bibliotēkās nedrīkstēja trūkt nedz franču, nedz vietējo preses izdevumu, nedz valodu vārdnīcu vai enciklopēdiju. Žurnālu lasīšanas kaislība bija tik izplatīta, ka to apdzejojis pat Johans Volfgangs Gēte traģēdijā "Fausts". Lai piesaistītu lasītājus, bibliotēkas reklamēja presē, to vadību parasti uzņēmās kāds grāmattirgotājs, rakstnieks, literatūras cienītājs, un to apmeklētājiem bija izredzes iegūt ne tikai aizraujošu lasāmvielu, bet arī jaunus domubiedrus, ar kuriem apmainīties viedokļiem un idejām.