Pirms nedēļas, 15. jūlijā, Rundāles pils Baltajā zālē notika pirmais simtgadnieku salidojums, kurā piedalījās arī bijusī liepājniece Lidija Burčaka.

Svinīgs pasākums norisinās Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīmē.

Salidojuma dalībnieki bija Latvijas valsts "vienaudži" – 33 cilvēki no visiem Latvijas novadiem, kuriem šobrīd ir 100 un vairāk gadu. Pavisam tādu cilvēku šobrīd Latvijā ir 42, diemžēl daļa ierasties nevarēja.

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

"Tā ir liela Latvijas un jūsu pašu bagātība, ka esat nodzīvojuši garu un notikumiem bagātu mūžu, aizvien esat dzīvespriecīgi un enerģiski cilvēki. Jūs mums sniedzat unikālu dzīves pieredzi, gudrību un neatkārtojamus dzīvesstāstus," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Simtgadniekus un pārējos viesus priecēja koncerts, kurā uzstājās vīru koris "Absolventi", bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", operas soliste Kristīne Gailīte, dziedošie aktieri Rūdolfs Plēpis, Andris Bērziņš, kā arī citi mākslinieki.

Salidojuma dalībniekiem bija iespēja baudīt Rundāles pils krāšņumu, rožu dārzu un parka skaistumu, kā arī skatīt fragmentus no topošās dokumentālās filmas "Piedzimt kopā ar Latviju". Filma daļēji tika uzņemta arī Liepājā, jo te agrāk vairākās Liepājas skolās strādājusi viena no simtgadniecēm – skolotāja Lidija Burčaka, bkas nu jau labi sen dzīvo Talsos, Laucienas pansionātā.

Salidojuma mērķis bija veicināt senioru iesaistīšanos Latvijas simtgades pasākumos un godināt mūsu līdzcilvēkus, kuri nodzīvojuši garu un bagātu mūžu un devuši ieguldījumu savas dzimtas, novada un valsts attīstībā.

Portāls jau rakstīja, ka, sagaidot Latvijas simtgadi, "Jāņa Lapsas piemiņas biedrība" veido dokumentālu filmu par Latvijas vienaudžiem – simtgadniekiem, kas joprojām ir aktīvi. Viena no divām filmas galvenajām varonēm ir liepājniece Lidija Burčaka.
Pērnā novembra sākumā topošās filmas producents Lūkass Mairis Marcinkēvičs Lidiju pirmo reizi bija atvedis uz Liepāju, lai izstaigātu viņas bērnības, jaunības, skolas gadu un ar skolotājas darbu saistītās vietas un takas. Toreiz filmēšana notika arī pilsētas domē, "Lielajā dzintarā", kur Lidijas gids bija pilsētas mērs Uldis Sesks, "Namīnā" pie "Atštaukām", kā arī mājās pie nu jau mūžībā aizgājušās dziesminieces Austras Pumpures.

"Ne katra pilsēta var lepoties ar Latvijas vienaudžiem, Liepāja var. Turklāt Liepāja ir īpaša arī ar to, ka 1919. gada 6. janvārī Liepājā ieradās un pusgadu šeit strādāja Kārļa Ulmaņa vadītā pirmā Latvijas Pagaidu valdība," portālam iepriekš sacīja filmas producents, norādot, ka arī šis aspekts tiks atspoguļots filmā.

Liepājas simtgadnieci filmas veidotāji atraduši, pateicoties skolotājai Maijai Neimanei un viņas izdotajai Liepājas skolu vēsturei "Dar man, tēvis, pastaliņas", kurā stāstīts arī par Lidiju Burčaku.
Lidija Burčaka dzimusi 1918.gada 21. oktobrī Krievijā, uz kurieni vecāki aizbraukuši no Liepājas. Taču pēc revolūcijas vecāki pārcēlušies atpakaļ uz dzimteni, līdz ar to Lidija jau kopš agras bērnības dzīvojusi Liepājā. Viena no viņas spilgtākajām bērnības atmiņām ir, kad tēvs viņu paņēmis līdzi uz orķestra mēģinājumu, kuru tajā reizē apmeklējis arī Rainis. Lidija atminas arī Ulmaņa apvērsumu, kas, viņasprāt, valstij nācis par labu.

Liepājā Lidija ieguvusi izglītību komercskolā, kur apguva grāmatvedes arodu, bet mūzikas vidusskolā – mūzikas pedagoģes diplomu. Darbs ar bērniem izrādījās tuvāks, tāpēc visu darba mūžu Lidija nostrādāja par dziedāšanas skolotāju. Strādājusi vairākās skolās (10.septiņgadīgajā u.c.). 95 gadu vecumā, Lidija Burčaka veiksmīgi apguva datorapmācības kursu projekta "Pieslēdzies, Latvija!" ietvaros un svinīgajā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā no Valsts prezidenta rokām saņēma balvu nominācijā "Gada iedvesma".

"Iepazīstoties ar filmas ieceri, tā man šķita simpātiska un aktuāla. Tuvojoties Latvijas 100-jai dzimšanas dienai, šķiet, ka mediju telpas uzmanības centrā būs valstsvīri un valstsievas, zinātnes un kultūras personības, kuras Latvijas valsts vēsturē un likteņa līkločos ir ieguldījuši savu nozīmīgo artavu tādai Latvijai, kura drīz sāks jau sava otrā gadsimta atskaiti. Šajā kontekstā, tie ne tik daudz skaitliski pie veselības un domu skaidrības esošie Latvijas vienaudži, ir latviešu tautas Zelta fonda sarakstā īpaši ierakstāmi un izceļami atsevišķā rindkopā. Tā arī ir filmas pamatideja – iemūžināt šos sirmgalvjus uz ekrāna caur viņu dzīvesstāstiem, prātā paturot, ka viņu dzīves gājums ir arī daļa no Latvijas vēstures. Jo viņu sāpes un prieki, ir arī mūsu kopējās vēsturiskās atmiņas pamats," saka Lūkass Mairis Marcinkēvičs.