Šogad aprit 98 gadi, kopš Liepāju skāra Pirmā pasaules kara pirmie šāvieni. Par to pacentās vācu kreiseri.

1914.gada vasara Liepājā bija ļoti silta un mijās ar mērena lietu dienām. Pilsētnieku dārzi briedināja bagātīgu ražu, tirgi bija pārpildīti ar vasaras labumiem, ko par mērenām cenām steidza iepirkt daudzie peldviesi, pārsvarā no Pēterburgas, Maskavas vai Penzas. Taču gaisā bija jaušams pulvera smārds. Tai gadā netika atjaunota pērn tik strauji iesāktā Aleksandra III piemiņas pareizticīgi baznīcas celtniecība Kūrmājas prospekta galā, bet būvlaukumā Jaunliepājā celtnieki neturpināja Lutera baznīcu...

Sākotnēji Vācijas pieteiktais karš Krievijai vēl šķita tāls un Liepāju neskarošs. Taču jau 2.augustā ap pulksten 8 vakarā pie apvāršņa parādījās vācu kreiseru „Augsburg” un „Magdeburg” silueti un atskanēja lielgabalu zalves. Te nu liepājnieki pirmo reizi sastapās ar „kulturālās” Gētes un Šillera valsts kara mašīnu. No 60 kabeļtauvu distances karakuģu lielgabali apšaudīja ne tikai Vecliepāju, Jaunliepājas rūpnīcas un Kara Ostu, bet tēmēti šāva arī uz daudzajiem pludmales atpūtniekiem, vannu māju, slimnīcu un villām Jūrmalas parkā. Viens no vācu komandoru mērķiem bija Liepājas bāka, taču no ap 30 izšautajiem lādiņiem pa bāku trāpīja tikai sešas granātas. Pateicoties ķeta lējuma īpašajai koniskajai formai, tās, atsitās. Tikai viena sešcollīgā granāta bāku caursita, atstājot ap 20 cm lielu caurumu. Uz pilsētu izšāvuši 420 granātas, karakuģi attālinājās Borgholmas virzienā.

1914. gada bilance

16.augusts. Ap pieciem no rīta kreiseris „Augsburg” atklāj uguni pret Akmensraga bāku. Izšaujot 46 granātas, komandori rīkojas tik nemākulīgi, ka tikai desmit no tām trāpa mērķī, sabojājot bākas koka virsbūvi, zirgu staļļa un uzrauga mājas jumtu.
17.augusts. Kreiseris „Magdeburg” Akmeņga bāku sagrauj kopā ar dzīvojamo māju un šķūņiem.
19. augusts. Trīs vācu mīnu kuģi mēģina izcelt desantu Kurzemes piekrastē un sagrābt Užavas bāku. Taču, krievu robežsargu atsisti, atkāpjas un nākamajā dienā bāka tiek sagrauta ar lielgabaliem.
23. augusts. Vācu kreiseris „Amazone” kopā ar mīnu kuģiem bombardē Kara ostu un Jaunliepāju. Trāpīts „Branobel” petrolejas spīķeriem Lazareva, tagad O. Kalpaka ielā. Izplūst ap 10 tonnām petrolejas, bet neaizdegas.
17.septembris. Kreiseris „Lubeck” un „Amazone” pa Liepāju izšauj 598 granātas. Stipri bojātas vai sagrautas ēkas Graudu, Peldu, Liepu ielās, Kūrmājas prospektā un Jaunliepājā. Aizdegas Linoleja fabrika un noliktavas Kaiju ielā. No pilsētas panikā bēg iedzīvotāji, bet ormaņi par vedumu līdz Grobiņai ierasto 50 kapeiku vietā prasa trīs un vairāk rubļus.
7. novembris. „Lubeck” izšauj 200 granātas.
17.novembris. Vācu hidroplāni nomet pirmās aviobumbas uz dzelzceļa tilta, bet neviena nesasniedz mērķi. Apmēram piecas stundas turpinās kreiseru artilērijas uguns, uzšautas aptuveni 600 granātas, ir liepājnieku upuri. Pilsētā sagrautas vai bojātas 110 ēkas. Nopietni bojāta ostas bāka.

Pirmais pasaules karš, pārsteidzis liepājniekus skaistā augusta sākumā, bija kā robeža it visā, kas cilvēku dzīvē saistījās ar provinciāli stabilo, ne tik pārtikušo, bet tomēr nākotnē pārredzamo likteni. Vācu lielgabalu zalves pret Liepājas pludmales publiku iezvanīja jaunu, nežēlīgu 20.gadsimtu. Pirmais pasaules karš Krievijai nokāva 1 miljonu 700 tūkstošus, bet Vācijai – 1 miljonu 800 tūkstošus cilvēku.

1914.gadā Liepājā dzīvoja 94 tūkstoši, bet kopā ar Kara ostu – 116 tūkstoši iedzīvotāju. 1920. gadā Liepājā tika saskaitīti tikai 51 583 cilvēki.