Liepājas Karostā, Invalīdu ielā 8/10 sava akmens mūža pēdējās dienas vada maza pareizticīgo baznīciņa. Jau sen virs lēzenā jumta nerotājas zeltītais "sīpoliņš" ar konfesijai raksturīgo dubultkrustu, aizmūrētās logu ailes jau atkal izlauztas un nebūtībā pazudis metāla kalumu žogs.

Mazās kapelas celtniecības sākums līdz šim nav prezcīzi zināms, tāpat kā tās projekta autors, taču domājams, ka kapela šajā vietā tapa pēc Jūras hospitāļa galvenā ārsta Jakova Ivana dēla Biļibina norādījumiem. 1897. gadā krievu kara flotes dienestu Liepājā uzsākušais Pēterburgas dakteris līdz pat I pasaules kara sākumam bija hospitāļa darbības visgalvenākā persona. Nekur citur krievu impērijas nomalēs netika uzcelts tik liels kara hospitālis, Liepājā tas 1908. gadā bija ar 410 pacientu gultasvietām.

Par hospitāļa celšanu toreizējais Baltijas flotes laikraksts "Kotļin", kas iznāca Kronštatē, raksta, ka 1904. gada 3. martā imperatora Aleksandra III kara ostā vecākais inženieris celtnieks Jakubovičš

svinīgi nodevis gatavus lietošanai Jūras hospitāļa ķirurģisko un venerisko slimību ārstēšanas paviljonus un pareizticīgo kapelu.

Kādā 1907. gada ziņā sīkāk aprakstīts, kā kapelas logos ievieto mākslinieku brāļu V.A. un D.A. Frolovu mozaiku un vitrāžu darbnīcā Pēterburgā, Vasilija salā 64, radītās mozaikas un logu vitrāžas. Arī baznīciņā.  

"Kapelas sienas var raksturot kā ar spilgtām krāsām un zeltītiem puslokiem logu pusapļos, caurvītiem ar slāvu aušanas stila faktūru. Vitrāžas un mozaikas māksliniekiem pasūtījis un darbus apmaksājis Aleksadra III jūras cietokšņa Liepājā komandieris kontradmirālis Grigorovičs, pirms tas norīkots uz citu dienesta vietu".

1905. gadā turpat pie kapelas austrumu fasādes hospitāļa vajadzībām uzcēla anatomikumu un telpas hospitāļa laboratorijai. To cēla tā sauktajā saimnieciskajā kārtā, un "podrjadu" (pasūtījumu) realizēja pazīstamais būvuzņēmējs Semjons Kļepeņins. Tajā pašā laikrakstā rakstīts – “ar lielu sapratni, paciezdams naudas aizkavēšanos". Ļoti iespējams, ka kaut kur baznīcas pagrabos zem jaunākiem krāsojumu slāņiem varētu atrast arī Biļibina dēla, mākslinieka Ivana, freskas, kuras pa vasaras brīvdienu laiku Liepājā radījis pazīstamais krievu tautas pasaku ilustrators.  

Pirmā pasaules kara laikā gan baznīciņa, gan anatomikums bija izmantots kā frontē kritušo vācu karavīru un jūrnieku morgs. Vitrāžas un pieticīgā ikonu siena tajos gados droši vien "aizceļoja" uz badīgo Vāciju.

Par morgu un kapliču, aizkrāsojot un šo to demontējot no atlikušās pareizticīgo baznīcas atribūtikas, to izmantoja arī Latvijas Armijas Liepājas garnizons.

Lidmašīnas katastrofā mirušā Jūras aviācijas diviziona virsleitnanta Arvēda Liepiņa izvadīšana no Liepājas Kara slimnīcas morga 1934. gada 30. jūnijā. Liepiņš apbedīts Irlavas pagasta "Zīļu" kapsētā. Foto no autora personīgā arhīva.

Gadus četrdesmit attālā pagātnē sastapos ar grobiņnieku Rupertu, kuram 1944. gada biegās vācu karatiesa par izvairīšanos no karošanas bija piespriedusi ieslodzījumu bijušajā jūrnieku virssardzē, kas tagad pazīstams kā tūrisma objekts. Tad nu, lūk, – ieslodzītie esot nodarbināti pazemjošos saimniecības darbos, arī kara tiesas nošauto upuru līķu aprakšanā.

"Kādu dienu virssardzē ieradās vācu pulkvedis un aizveda mūs uz morgu, kur uz marmora galda gulēja virsnieka līķis.

Kapteinis bija ievests no frontes ierakumiem, vai nu krievu nošauts vai arī pats nošāvies. Mums pavēlēja vācieša galvā atrast lodi – laikam gribēja saprast, vai tiešām fīrera virsnieks nošāvies pats. Mēs, kam māgas novārdzinātas no švakās kostītes, izsprukām no morga pusģībuši, taču divi palika un miera garā ar galdnieka zāģīti vācietim atzāģēja ķobi, parakājās smadzenēs un... atrada lodi. Par to mūsu komanda "nopelnīja" pusspaini friču švakā, sintētiskā šnabja".

PSRS okupācijas laikā bijušajā kapellā un anatomikumā darbojās jūrnieku garnizona sanitāri epidemioloģiskā stacija (SES) un laboratorija.

Deviņdesmitos gados, cenšoties no izlaupīšanas paglābt vēturiskās ēkas, Viljams Opšteins, pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vadītājs, Invalīdu ielu 8/10 iekļāva privatizējamās dzīvojamās apbūves sarakstā, taču labiem nolūkiem domātais nerealizējās.