Ganību ielas rekonstrukcijas laikā posmā starp Vaiņodes un Tukuma ielu uzietais piemiņas akmens kādam 1907.gadā bojāgājušam cariskās Krievijas armijas virsniekam kļuvis par strīdus ābolu.

Pēc mūsu veidotā sižeta par atradumu pašvaldība piemiņas akmeni grasījās izcelt no zemes un nogādāt atbilstošākā vietā, taču burtiski tieši pirms pašvaldības pārstāvjiem pēc akmens ieradās cilvēki, kas akmeni savāca un aizveda uz tajā brīdī nezināmu vietu. Vēlāk tika noskaidrots, ka akmeni patvaļīgi savākuši ar Jevgeņiju Osipovu saistīti cilvēki, kuri rīkojušies Liepājas krievu kopienas vārdā. Neapmierinātību ar šādu slepenu soli pauduši paši Krievu kopienas pārstāvji, kuri bija plānojuši atrasto akmeni uzstādīt Dienvidu fortos, bet ar Osipova mērķiem nav bijuši iepazīstināti.

Osipovs nenoliedz, ka akmens atrodas pie viņa, taču esot gatavs to nolikt tur, kur varas iestādes izlems.

Viens no Krievu kopienas līderiem Valērijs Kravcovs portālm atzina, ka nav zinājis par Osipova aktivitātēm, tādēļ zvanījis gan Liepājas mēram, gan ziņojis drošības policijai, ka akmens pazudis. Tagad gan viņam esot zināms, kur akmens atrodas, tomēr neko komentēt šajā sakarā nevēloties.

Krievu kopienas vairums līdz šim atturējies no iesaistīšanās radikālajās Jevgeņija Osipova aktivitātēs, kādas ik pa laikam sarīko izbijušie barkašovieši. Tagad neoficiāli tiek mēļots, ka kopienā izveidojusies "opozicionāru frakcija" ar Osipovu priekšgalā, kas uzstājot, ka pašreizējā kopienas vadība esot stagnējoša un arī pārāk lojāla latviešiem. Savukārt pozīcija ir pārliecināta, ka Osipova izdarības kaitē diasporai. Arī Osipovu ģimenes saistība ar pornogrāfisko biznesu daudziem izrādījies šoks.

Lai vai kā, ar centieniem kļūt par iecienītu aktieri uz politiskās skatuves Osipovam pagaidām nav veicies. Nav arī izdevies tikt pie Latvijas pilsonības, kas pilnvērtīgai līdzdalībai politiskajās sacensībās tomēr ir stūrakmens, lai arī ko pats Osipovs teiktu. Bez pilsonības tik ļoti kāroto Liepājas domes deputāta vietu Osipovam neredzēt kā savas ausis.

Jāatgādina, ka vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš jau iepriekš pauda pārliecību, ka gādību par atrasto akmeni jāuzņemas gan Liepājas pilsētai, gan Liepājas krievu kopienai, kas principā būtu bijis lielisks precedents Krievu kopienas spējai racionāli sastrādāties ar pašvaldību. Arī Liepājai tas būtu bijis svarīgi, lai šāds akmens tiktu novietots apskatei un nemētātos ceļa malā.

Diemžēl, iekšējās nesaskaņas un strīdi, kuros jaušamas politiskās intereses, šķeļ ne tikai Krievu kopienu, bet arī kaitē Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai.

14. augusta sižetu par atrasto akmeni varat aplūkot te: