Liepājas krievu kopienas namā Kūrmājas prospektā 20 vienā no pirmā stāva telpām restaurēti vēsturiskie griesti, sienu dekoratīvās apdares un savu vietu ieņēmušas restaurētās durvis.

Otrā kārta
Darbi, kas kopumā izmaksājuši mazliet vairāk nekā 30 000 eiro veikti ar pašvaldības līdzfinansējumu 18 000 eiro apmērā programmas "Atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai" ietvaros.

Kā pastāstīja kopienas valdes locekle, deputāte Ludmila Rjazanova, restaurācija uzsākta pērnajā augustā un pabeigts novembrī. Būvdarbu veicēja – Mārtiņa Lilienfelda uzņēmums "ML būve", restauratores – Agnese Gulbe, Juta Gulbe un Iveta Muižniece.

Diemžēl vēsturisko, 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma, griestu autors nav zināms. Griesti veidoti, atlejot dekoratīvos elementus ģipsī un pēc tam krāsojot ar eļļas krāsām. Ornamentālās joslas veidotas ar otu trafareta tehnikā. Griesti krāsoti koka šķiedras imitācijas – āderējuma tehnikā, imitējot dažādas koksnes – ozolu, osi, cēlkoku u.c.


Ludmila Rjazanova un Valērijs Kravcovs izrāda žurnālistiem atjaunotos elementus Krievu namā. Foto: irliepaja.lv.


Kā pastāstīja Rjazanova, šī ir jau restaurācijas otrā kārta, iepriekšējā biedrības valdes priekšsēdētāja Romāna Miroslavska laikā


ēkai ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, izstrādāts atjaunošanas būvprojekts un izremontēta daļa pirmā stāva telpu,

divās no tām daļēji restaurēti vēsturiskie interjera elementi. Ar VKKF finansiālu atbalstu, ko biedrība, laikā no 2014. līdz 2019. gadam saņēma četras reizes, kopsummā ap sešiem tūkstošiem eiro, atjaunotas četras vēsturiskās iekštelpu durvis. Nomainīti arī gandrīz visi logu. Pirms pandēmijas no kopējās ēkas platības – 560,80 m2 – bija izremontētas un restaurētas telpas 91 m2 platībā.

Izglītība glābs pasauli
Atjaunotajā telpā biedrība iekārtojusi bibliotēku, jo, kā izteicās pašreizējais biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Kravcovs, kurš šajā amatā bija arī pirms iepriekšējā priekšsēdētāja Miloslavska, "šajā situācijā pasauli glābs nevis skaistums, bet izglītība, un izglītība tās ir grāmatas, bibliotēka". Bibliotēka būšot publiska, pieejama visiem interesentiem. Tajā esot 5000 grāmatu krievu, ukraiņu, baltkrievu valodā.

Bibliotēka šobrīd pieejama otrdienās un trešdienās no pulksten 10 līdz 14, kā arī reizi mēnesī sestdienās, laikā, kad Ludmila Rjazanova kā deputāte pieņem apmeklētājus šajā ēkā.

Krievu kopienas bibliotēkā pēc valdes priekšsēdētāja sacītā ir 5000 grāmatu. Foto: irliepaja.lv.


Liepājas krievu kopienas biedru skaits pandēmijas laikā samazinājies, un no 2019. gadā esošajiem 2000 biedriem, bet sākotnēji pat 3500 biedriem, šobrīd palicis "ne vairāk kā tūkstotis" lēš valdes priekšsēdētājs. Biedrības valdē joprojām darbojas Romāns Miloslavskis, Ludmila Rjazanova, Dmitrijs Putilovs un Ella Veinberga.


Jāatjauno fasāde
Biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Kravcovs atzina, ka, kopš ir sakārtotas abu blakus esošo ēku – Liepājas muzeja un Oļegam Hramovam piederošās ēkas Kūrmājas prospektā 22 – fasādes,


Krievu nams starp tām izskatās kā "negītais pīlēns",

tāpēc biedrība par savu nākamo uzdevumu uzskata fasādes atjaunošanu. Tad, biedrības vadītāja ieskatā, pie pasaules glābšanas varēs piedalīties ne tikai iekšpusē esošā bibliotēka, bet arī ēkas ārējais skaistums. Biedrība arī to cer izdarīt ar pašvaldības konkursā iegūta līdzfinansējuma palīdzību.


Portāls irliepaja.lv jau 2019. gadā rakstīja, ka "piecu gadu laikā Liepājas lielākā biedrība (tobrīd 2000 biedru) – Liepājas Krievu kopiena, saņemot gan pašvaldības, gan VKKF finansiālu atbalstu, nav varējusi sakārtot sava nama fasādi". 2011.gadā pašvaldība nolēma uz desmit gadiem šo ēku nodot lietošanā Liepājas Krievu kopienai, tika izvirzīts nosacījums trīs gadu laikā atjaunot ēkas fasādi un jumtu.


Liepājas Krievu kopiena zināma kā organizācija, kas katru gadu 9.maijā Liepājā rīkoja koncertu un uguņošanu par godu PSRS uzvarai Otrajā pasaules karā. Savukārt par visdažādākajām Valērija Kravcova aktivitātēm portāls irliepaja.lv pēdējo desmit gadu laikā rakstījis vairākkārt.


Valērijs Kravcovs: "Dzīvoju starp Londonu, Deli un Helsinkiem – viena meita Deli, otra Helsinkos, viens dēls – Londonā. Liepāja ir vismīļākā pilsēta, te man ir īpašums, un es vienmēr šeit atgriežos. "Tonus Elast", kā jau jūs zināt, esmu pārdevis, tagad esmu pensionārs". Foto: irliepaja.lv.


Uzziņa
Paula Maksa Berči projektētā ēka Kūrmājas prospektā 20 būvēta kā dzīvojamā ēka 19. gadsimta 80. gados un pašreizējā apjomā izbūvēta 19. gadsimta beigās. Ēka atrodas Liepājas vēsturiskā centra – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – zonā un saskaņā ar Liepājas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, ēka ir kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīga.

Ēkas 1. stāvā saglabājies oriģinālais plānojums. Visgreznākā ēkā ir esošā interjeru dekoratīvā apdare, kas veido ansambli, sākot ar ieejas priekštelpu, velvēto telpu un tālāk zālēm. Zālēs sienu un griestu apdare veidota, izmantojot dažādus vēsturisko stilu elementus un motīvus – rokoko, klasicisma, ampīra, apvienojot un stilizējot tos historismam raksturīgā kompozīcijā.


Pirms restaurācijas un restaucācijas laikā (publicitātes foto)