Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šodien vārda dienu svin 151 Vija, 12 Aivijas un 1 Vidaga. Dzimšanas dienā sveicam Mākslas vidusskolas direktori Smaidu Rubezi.

Vai esat dzimusi liepājniece?
Esmu dzimusi rīdziniece, mana bērnība pagāja šaipus Juglas ezeram, ziemā gājām pāri aizsalušajam ezeram uz Brīvdabas muzeju. Tomēr kā rīdziniece absolūti nejūtos, jo skaistā jaunība un dzīves auglīgākā daļa ir pavadīta Liepājā. Esmu liepājniece no 15 gadu vecuma, kad atbraucu uz Liepāju mācīties Liepājas Mākslas vidusskolā. U,n kā redzam, ne visām meitām lemts atgriezties dzimtajā sētā, padevos liepājnieka Ulda Rubeža vilinājumam.
Dīvaini, bet man ir Imanta Ziedoņa grāmatiņa ar autora ierakstu „Patiesajai kurzemniecei, no autora”, šo novērtējumu jutos reāli nopelnījusi.

Kādas ir kārtīga liepājnieka pazīmes?
Kārtīga liepājnieka zīme, izskatās, ka varētu būt skaļums un sapņainība visās šo vārdu izpausmēs.

Ar ko jūs ikdienā nodarbojaties?
Nu jau devīto gadu mana ikdiena ir saaudusies ar Liepājas Mākslas vidusskolas administrēšanu. Bez skolas, protams, ir ģimene – šobrīd svarīgākais, noturēt abu dēlu līdzsvaru pārgalvīgajā un trauksmainajā tīņu vecumā.

Vai bērnībā zinājāt, ka jūsu nodarbošanās būs saistīta ar mākslu?
Bērnībā biju liela sapņotāja, neatceros, ka būtu ko konkrēti izvirzījusi. Tā galvenā doma, kas caurvij bērnības prātošanu, vienmēr ir bijusi izbrīns par pieaugušo pasauli – par uzvedību, par lietu kārtību, par attieksmi, par visu. Viss, par ko prātoju, nesaskanēja ar mana, mazā cilvēka, izpratni par pareizumu.

Kas jūs aizrauj un iedvesmo?
Piekrītu piedalīties vai pat uzņemties atbildību un virzīt lietas, par kurām jūtos droša, ka tas gan būtu labi un ka to var izdoties realizēt. Protams, paredzot, ka rezultātam jābūt labam, lai nav kauns par paveikto.

Kas šobrīd ir aktuālākais Liepājas mākslas dzīvē?
Tas, ka vadu Mākslas vidusskolu, nenozīmē, ka drīkstētu pretendēt uz nopietnu Liepājas mākslas dzīves izvērtējumu. Varu vien paust tikai savu redzējumu par procesiem. Domāju, ka jebkuram procesam ir nepieciešams finansējums, valsts un sabiedrības atbalsts. Kultūra joprojām ir pabērna lomā, mākslā neviens nevēlas neko īpaši investēt, kultūras ļaudis tiek ķengāti kā liekēži. Tajā pašā laikā nemitīgi tiek rīkotas dažnedažādas izvērtēšanas, novērtēšanas un spriešanas par mākslu un sasniegumiem. Nevar neko  prasīt un vērtēt, kamēr šajos procesos nav nekas nopietni ieguldīts. Piemēram, ja runa ir par tēlotājmākslu, Liepājā joprojām nav atbalstīta pat tēlotājmākslas studija un šo cilvēku centieni jelkādā veidā aktualizēt glezniecības aktivitātes Liepājā. Bet vajag jau pavisam maz, sākumā, kaut vai telpas studijai, kur varētu šis process notikt. Varbūt vajadzētu padomāt par radošā kvartāla izveidi arī Liepājā?  Tur, kur ir valsts un pašvaldības atbalsts ir rezultāts – Cēsis, kas mērķtiecīgi virzās uz kultūras galvaspilsētas statusu, Daugavpils ar Rotko mākslas centru un vērienīgu tautas mākslas centru. Turpretim Liepāja savu pozīciju kā mākslas un mūzikas šūpulis pamazām zaudē. Un šajā procesā nevar vainot māksliniekus.

Vai absolventi saglabā saikni ar Liepājas mākslas vidusskolu?
Kā jau katra skola, arī Liepājas Mākslas vidusskola rūpējas par atgriezenisko saiti ar skolas bijušajiem audzēkņiem. Pēc skolas 80 gadu jubilejas sākām jaunu skolas tradīciju – skolas bijušo audzēkņu profesionālās izcilības atzīšanu un godināšanu ikgadējā „Zelta griezuma” interaktīvajā pasākumā. Tad notiek pieredzes apmaiņa, stāstījumi, demonstrējumi, arī semināri un visbeidzot svinīgā godināšanas ceremonija. Daudzi skolas absolventi atgriezušies skolā un šodien strādā par pasniedzējiem, bet citi nodrošina mūsu audzēkņu profesionālās prakses vietas savos uzņēmumos.

Kura Liepājas mākslinieka darbi pašai ir vistuvākie?
Patīk daudzu Liepājas mākslinieku darbi, ir grūti izcelt vienu kā tuvāko. Dzintras Vīriņas grafikas, Zigrīdas Atāles klusās dabas, Imanta Kalniņa daiļrade, ļoti patīk tautas mākslas meistaru atsevišķi darbi.

Kur ir jūsu iemīļotākā vieta Liepājā?
Skaistākā iela Liepājā – Republikas iela, kur nodzīvoju 30 gadus. Manuprāt, Republikas iela ir Liepājas vēstures dzīvs liecinieks un šodien ilustrē arī mūsdienu situāciju Liepājā.

Kā redzat sevi pēc pieciem, desmit gadiem?
Redzu sevi kā brīvu cilvēku, kuram nav bail no pārmaiņām un izaicinājumiem, tikai ar vienu nemainīgu atkarību – krāsu, faktūru un ritmu mijiedarbību, ko baudu aušanas procesā.

Kādas ir īsta pavasara pazīmes?
Īpašā pavasara smarža.

Jūsu novēlējums visiem, kas šodien svin svētkus!
Novēlu saskatīt svētkus katrā mazajā uzvarā, ko piedzīvojam ik uz soļa. Mīlēt sevi, lai iemācītos mīlēt otru. Atbalstīt vienam otru visās lietās, tad mums būs vairāk svētku ko svinēt.