Zalkšu raksti, čūsku motīvi un jostas, kas pašas ir kā čūskas, savijušās vienā lielā čūsku dejā, – tāda šoreiz ir tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" meistaru izstādē Latviešu biedrības namā, kurai arī nosaukums dots "Čūsku dejas".


Stellēs top zelta josta. Foto: irliepaja.lv.


Atšķirībā no šā gada ceļojošās Kurzemes galvassegu izstādes un lielās Dziesmu un deju svētku izstādes, kurā "Liepavas" meistares piedalījās ar vairāk nekā simts darinājumiem – segām, dreļļiem, lakatiem, cimdiem, zeķēm, arī greznajām jostām, "Čūsku dejās" īpaši izceltas tieši jostas, jo to lietojums vēsturiski bijis ārkārtīgi plašs. Tās ir gan zeķu jostas jeb paķeles, gan zirgu, maisu un šūpuļu jostas, un, protams, greznās pērļu un gobelēnjostas. Jostas darinātas visdažādākajās tehnikās – austas, pītas, vītas, pērļotas, adītas, tamborētas, šūtas un izšūtas.


Arī Rucavas meitu galvasrotas kaspīnes atradušas vietu izstādē. Foto: irliepaja.lv.


"Čūsku dejās" no studijas pussimt meistarēm savus darbus rāda ap trīsdesmit, pastāsta Smaida Rubeze, kas studiju vada jau vairāk nekā četrdesmit gadus. Smaida ir ne tikai studijas dalībnieču iedvesmotāja, palīgs krāsu un rakstu izvēlē, bet arī čakla meistare. Vadītāja izstādē piedalās gan ar zelta segām un jostām, gan līgavas vainagu. Tieši vainags ir tas darbs, ar kuru vadītājai izdevies aizraut studijas jaunākās dalībnieces, un Smaida Rubeze lēš, ka nākamgad izstādēs jau varēs parādīt ap desmit dažādiem līgavas vainagiem.


Interjera un rituālu jostas gobelēna tehnikā. Foto: irliepaja.lv.


Vadītāja slavē gan savas nopelniem bagātās meistares, no kurām vecākajai – Annai Rozenbergai – jau 94, gan "jaunāko sasaukumu" – ap duci lietišķās mākslas meistaru, pateicoties kurām "Liepavas" pastāvēšana nodrošināta arī nākotnē.  


Smaida stāsta par laikietilpīgākajiem darbiem – gobelēnjostām, bet īpaši zeķu sienamajām jostām jeb paķelēm, kas nav tas pats, kas rakstainās zeķu prievītes un kuru izskats, kā teic studijas vadītāja, "nemaz tik dižciltīgs nav".


Kad meitenes ganos tādas pina, viņām laika bija vairāk nekā vajag, taču mūsdienu "briesmīgajā tehnoloģiju laikmetā" šādu darbu darīt ir gluži vai varoņdarbs,

uzsver studijas vadītāja. Lai dažas šādas jostiņas novītu, "jaunākā sasaukuma meitenēm" vajadzējis četras dienas un arī kādu nakti. Grūts un sarežģīts darbs ir arī Nīcas tamborētā josta, kas uz izstādi atceļojusi no meistares Irinas Timbares rokām "gluži silta". Tāpat arī Antras Alksnes četras gobelēnjostas vai Elzas Hofmanes pērļu jostas, kuru augstā kvalitāte, ziedu un lapu telpiskuma efekts pārsteidz pat zinātājus.


Elzas Hofmanes pērļu jostas. Foto: irliepaja.lv.


Bez dažādajām jostām izstādē aplūkojamas arī vairāk nekā 300 aproces jeb mauči, no kurām izstādes noformētāji Larisa un Ģirts Tiļļas tāpat kā no vainagiem un Rucavas jauno meitu galvas rotām kaspīnēm, atbilstoši izstādes nosaukumam radījuši tādas pašas garas un izlocītas "čūskas" kā jostas.


Smaida Rubeze studiju "Liepava" vada kopš 19 gadu vecuma. Foto: irliepaja.lv.


Izstāde bez maksas apskatāma līdz 2. novembrim. Savukārt uz valsts svētku laiku to varēs apskatīt Priekules pilsētā, kas jau pieteikusies izrādīt "Liepavas" meistaru veikumu savās mājās.


Ramonas Ingiļavičutes ādas jostas ar pērlēm. Foto: irliepaja.lv.