Nupat ar pozitīvu rezultātu noslēgusies izsole par vēsturiskās ēkas pārdošanu Baseina ielā 9 un Akmeņu ielā 1. Liepājnieki to parasti saukuši dažādi – par emigrantu māju, bēgļu poliklīniku, pedagoģiskā institūta "kojām", bet pēdējos gados – par Baseina ielas spoku māju. Katrā no apzīmējumiem ir sava daļa patiesības, par kādu nu laika telpu runājam.


Par ēkas tapšanas sākotnējo vēsturi ziņu ir visai maz. Avotos sastopams tās iespējamo arhitektu Luija Viljama Melvila (1837.-1915.) un Kārļa Eduarda Strandmaņa (1867.-1946.) vārdi. Tomēr visticamāk, ka ēkas arhitekts ir zviedrs Kārlis Eduards Strandmanis.  


20. gadsimta sākumā, atklājot Krievijas Austrumāzijas pasažieru tvaikoņu kompānijas emigrantu reisus uz Rietumeiropu, bet vēlāk arī kuģu līnijā no Liepājas uz Ņujorku, ASV un Halifaksu Kanādā, pat daudz pieredzējušie dāņu, vācu vai zviedru rēderi nevarēja iedomāties, kādai naudas mucai Liepājā tiks atdarīta spunde! Gadu no gada, pieaugot no Krievijas izceļojošo emigrantu straumei, auga kuģu līnijas vajadzības pēc emigrējošo pagaidu novietošanas telpām. 1909. gada rudenī no Pēterburgas galvenā tvaikoņu sabiedrības kantora uz Liepājas pilsētas domi tika nosūtīts lūgums – atļaut neapbūvēto laukumu starp Meža, Atslēdznieku un Posjeta* (tagad Upmalas) ielām 4900 kvadrātasu** platībā uz 96 gadiem iznomāt krievu Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrībai. Par ierosinājumu visdedzīgāk iestājās domnieks, tobrīd arī Liepājas galvas vietnieks Teodors Breikšs, norādot, kādas perspektīvas pavērsies liepājniekiem, sevišķi Velnciema būdelniekiem, dzelzceļa stacijas ormaņiem, ratiņstūmējiem vai vienkāršām mazdārziņu burkānu sievām, kad te ieradīsies pirmie emigrantu vilcieni. Vēlāk, domes vēlēšanu karstumā, gan Breikšam par emigrantu māju celšanas balstīšanu oponenti pārmeta naudas kārības grēku un skatīšanos tikai savā kabatā.


Tik tiešām – pēc emigrantu māju celtniecības pabeigšanas izbraucēju no Krievijas skaits četrkāršojās. 1913. gadā pašvaldība pilsētas kartē iezīmēja jauno, Emigrantu ielu (tagad Flotes iela).


Kuģniecības sabiedrībai ar kantori Kūrmājas prospektā 2/4/6 (tagad Apgabaltiesa) ilgstoši bija visekskluzīvākās tiesības, izmitinot un transportējot emigrantus, gūt pasakainus ienākumus. Taču 1909. gadā turpat, Pēterburgā, uzradās konkurenti – Krievu-Ziemeļrietumu tvaikoņu sabiedrība, un 1910. gada nogalē Liepājas domnieki atkal lēma par 3000 kvadrātasu pilsētas zemes Baseina ielā 9 un Akmeņu ielā 1 pārdošanu par 50 tūkstošiem rubļu.


Nams Baseina ielā 9 nesen pārdots izsolē. Foto: irliepaja.lv.


1912. gada vasarā Baseina ielas 9 sarkano ķieģeļu triju stāvu māja bija gatava pirmo emigrantu uzņemšanai.


Ēkas katrā stāvā bija iebūvētas divas emigrantu košer- un tradicionālā ēdiena gatavošanas virtuves, sanitārās telpas aptiekai un slimniekiem ar 15 gultām. Iekšējā pagalma sķūnī bija iebūvēta liela karsēšanas kamera aizbraucēju drēbju atutošanai un dezinfekcijai.       


"Ēkas abu ielu fasāžu garumā zem dzegas stiepjas apaļkoka arkatūras, kuras pakāpjveidīgi apjož arī tīsstūrainos zelmiņus. Šīs arkatūras ēkas tēlam piešķir neoromānikas nokrāsu, taču seklās lizēnas, kas paceļas starp otrā un trešā stāva logailām, un ķieģelī izmūrētie dekoratīvie ciļņi, kas aizņem ailstarpas otrā stāva pārseguma līmenī, kopējo fasāžu  kompozīciju padara visai tuvu racionālistiskajam stateniskajam jūgendstilam" (Jānis Krastiņš. "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra", L., 2015). Ēkas arhitektūrā tagad gan iztrūkst ielu stūra fasādē sākotnēji izbūvētais tornītis, ko 1914. gada augustā ķēra vācu karakuģa artilērijas granāta.  


Krievijas Ziemeļrietumu kuģu sabiedrības emigrantu trasportēšanas galamērķi gan nebija Amerika. Dānijas pilsoņiem piederošā sabiedrība no Liepājas emigrantus ar pasažieru tvaikoņiem "Georios I", "Leopold II", "Perm" un "Omsk" pārveda no Liepājas uz Hulu, Londonu vai Liverpūli. Piemēram – 1911. gada 10. maijā "Perm" uz Londonu aizveda 115 krievu skopcu*** sievietes-emigrantes un 70 zirgus.   


Liepājas emigrantu mājas pārvaldīšanas kantoris ar nosaukumu "Karlsberg, Spiro and Co" atradās Vakzāles, tagad Rīgas ielā 19.


Pēc kara, līdz pat 1940. gadam, Baseina ielas 9 īpašnieks bija bijušās kuģniecības Liepājas nodaļas vadītājs Lazars Moišes dēls Freidbergs. Darbīgais liepājnieks ar bagātu kuģu aģentēšanas pieredzi arī Latvijas Republikas laikā Liepājā un Rīgā sekmīgi darbojās ierastajā biznesā. Viņa vārdā vēl 1939. gada 3. jūnijā laikrakstā "Brīvā Zeme" ievietota reklāma par kuģa "Queen Mary" frakti pasažieru braucienam uz Pasaules tirdzniecības izstādi Ņujorkā.       


Emigrantu plūsma bija izsīkusi, plašie koridori atbalsoja tikai soļu troksni un ūbeļu guldzēšanu. Freidberga kungs arī šajā šķietamajā bezcerībā atrada izeju, un 1937. gada pavasarī daļa telpu tika izīrētas Liepājas pašvaldībai nespējnieku patversmes 20 līdz 30 pilsētas nabagiem. Pēc Latvijas okupācijas jaunā vara izvairījās no nabagu mājas apzīmējuma, un no 1941. gada februāra padomju izpildu komitejas priekšsēdētājs Matīss Edžiņš parakstīja rīkojumu par 2. pilsētas bērnu mana atvēršanu Baseina ielā 9.  


Pēc kapitulācijas no 1945. gada emigrantu mājas Flotes ielā un Baseina ielā bija pārpildītas ar bijušajiem vācu pusē karojušajiem, uz tā saukto filtrāciju gaidošajiem. Garas, pelēkas gūstekņu kolonas no filrtācijas mājām naktīs lādēja vagonos, lai "bijušie fašisti godīgā darbā izpirktu savu vainu padomju tautas priekšā".


1946. gadā Baseina ielā 9 atvēra Liepājas 2-klasīgo pedagoģisko skolu, bet 1954. gadā to paplašināja par 4-klasīgo Pedagoģisko institūtu. Daļu no bijušo emigrantu istabām pārplānoja par studentu guļamistabām, bibliotēkas un higiēnas telpām un pieliekamajiem kambariem studentu no laukiem atvesto produktu uzglabāšanai.

Kopš tiem laikiem zināma studentu ielas dziesma – "Un uz rokām nesīsim mēs savus puisēniņus – no kojām līdz pat Rožu laukumam!"
          

*Posjets. Admirālis, Krievijas satiksmes ministrs cara Aleksandra II valdīšanas laikā.
**Kvadrātass. Laukuma mērvienība, 4,552 m2
***Skopci. "Garīgie kristieši". Reliģiska un noslēpumaina sekta 19. gs. II pusē.  Krievijas caru un komunistu varas vajāti. Tās locekļi lielģimenēs bijuši sastopami Sibīrijā, Tambovas, Permas, Kurskas un Orlas guberņās.