"Covid–19" ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā pulksten 6 un beigt ne vēlāk kā pulksten 20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā pulksten 22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Uz mēnesi slēgs izklaides iestādes un ierobežos ēdinātājus


Uz ārkārtas situācijas laiku Latvijā tiks aizliegti pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu, šodien nolēma valdība.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka uz četrām nedēļām Latvijā būs aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās. Minētais aizliegums neattieksies uz atpūtu dabas takās.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās būs atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros var darboties tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, preču izsniegšana, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Šie ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un tirdzniecības vietām netiks attiecināti uz lidostu "Rīga", kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām pirmsskolas un pamatskolas izglītības iestādēs un darbavietās, ja tās nav publiski pieejamas un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas.

Tāpat valdība lēma uz laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Aizliedz visus amatieru sporta pasākumus un būtiski ierobežo kultūras vietu darbību


Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā būs izliegti visi amatieru sporta pasākumi, kā arī būtiski ierobežots kultūras vietu darbs, šodien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets, ziņo LETA.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu drīkstēs uzsākt ne agrāk kā pulksten 6 un tā būs jābeidz ne vēlāk kā pulksten 20, izņemot sporta centrus, kas varēs darboties līdz pulksten 22.

Minētais darba laika ierobežojums neattieksies uz starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautajām sporta sacensībām un pirms sacensībām paredzētajiem oficiālajiem treniņiem pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem, kā arī uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem.

Kultūrvietās un izstāžu norises vietās iekštelpās un ārtelpās, ja tajās netiek organizēts pasākums, tāpat jānodrošina, ka attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra, apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus, kā arī notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma.

Amatiermākslas kolektīviem, tajā skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem, mēģinājumus drīkstēs īstenot tikai attālināti, savukārt mēģinājumu klātienē atļauts īstenot tikai individuāli vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidroja, ka Kultūras ministrijas (KM) rīcības taktika ārkārtējās situācijas laikā ir skaidra – jebkuriem lielākiem ierobežojumiem kultūras nozarē jānāk ciešā sazobē ar atbalsta mehānismiem, jo nozare pēc apturēšanas pavasarī visu šo laiku ir strādājusi lielāku vai mazāku ierobežojumu apstākļos.

"Gan pēc KM krīzes vadības darba grupā pārrunātā, gan pēc konsultācijām ar dažādām nozares pārstāvniecību grupām un, saņemot aprēķinus no mūsu iestādēm, esam pārliecināti, ka rīcības modeļiem atsevišķās atbalsta pozīcijās ir jābūt atšķirīgiem no pavasara. Šajā laikā emocionālā atmosfēra paliek aizvien saspringtāka, to jūtam katrs savā ikdienā," sacīja ministrs, uzsverot, ka ir jānotur "racionālais vektors", jāpieņem jaunie apstākļi un atbildīgi jārīkojas, nezaudējot cieņu vienam pret otru, prioritāri domājot par visas sabiedrības drošību.

Izvērtējot līdzšinējo "Covid–19" izplatībai noteikto ierobežojumu ietekmi uz kultūru, KM ir secinājusi, ka 2020.gada marta–septembra periodā iepretim 2019.gada martam–septembrim vērojams būtisks kultūras pakalpojumu apgrozījuma kritums, ko raksturo dati par nodokļu apgrozījumu: pievienotās vērtības nodokļa kritums kultūras pakalpojumiem ir bijis 60%, mikrouzņēmuma nodokļa kritums – 39%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kritums – 17%, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kritums – 8%. Pēc nozares asociāciju sniegtās informācijas, ārkārtējās situācijas laikā plānoto un atceļamo pasākumu pārdoto biļešu apjoms pārsniedz 820 000 eiro.

KM ieskatā līdz ar jauniem ierobežojumiem nozarē jānāk arī atbalsta mehānismiem. Priekšlikumi par tiem nākamajā nedēļā tiks virzīti izskatīšanai Ministru prezidenta uzdevumā izveidotajai vadības grupai uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Uz ārkārtējās situācijas laiku tiks pārtraukta bērnu nometņu darbība, kā arī atcelti un aizliegti visi sporta pasākumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem.

Sporta treniņus, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu ietvaros, varēs organizēt ārtelpās, individuāli vai attālināti, ievērojot, ka sporta treniņa norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas, neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus, un netiek izmantotas ģērbtuves.

Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus varēs norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība.

Sporta treniņi iekštelpās varēs notikt individuāli vai viena sporta speciālista vadībā vienai personai vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ievērojot divu metru distanci, kā arī vienai personai nodrošinot ne mazāk kā desmit kvadrātmetrus no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības.

Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi drīkstēs notikt gan iekštelpās, gan ārtelpās.

Vecāko klašu skolēni un studenti turpinās mācības attālināti


Ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti, šodien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Ļaujot turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu, Ministru kabinets lēma ārkārtējās situācijas laikā pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, vienlaikus ļaujot klātienē mācīties mazāko klašu skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuru izglītības programmu apguve saistīta ar praktisku darbību.

Tas nozīmē, ka lēmums pārtraukt klātienes mācības neattieksies uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi, vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6.klasei, profesionālās un augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā, kā arī programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, bet klātienē iekštelpās – tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie (izņemot izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu). Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu.