No 2007.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim izmaksātais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieguldījumu apjoms sasniedzis 2 183 900 latu.

No tiem vairāk nekā puse – 1 222 300 latu jeb 56% – veido aktivitātes, kas veicina reģionu un pašvaldību attīstību.

Par to liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ziņojums par horizontālo prioritāšu "Teritoriju līdzsvarota attīstība" un "Rīgas starptautiskā konkurētspēja" īstenošanu 2007.–2012.gadā, aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska.

Horizontālās prioritātes "Teritoriju līdzsvarota attīstība" un "Rīgas starptautiskā konkurētspēja" nodrošina Latvijas reģionālās politikas īstenošanu, sekmējot sociāli ekonomisko aktivitāti teritorijās ārpus galvaspilsētas un tās tuvākās apkārtnes, kā arī reģionu un pilsētu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona un Eiropas mērogā.

Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta ES fondu aktivitātēm, kas ir būtiskas reģionu un pašvaldību attīstībai, ņemot vērā ieguldījuma raksturu un mērogu. Ziņojumā sniegta detalizēta informācija par ES fondu ieguldījumiem Latvijas reģionos, republikas pilsētās un lielajos novados.

No izmaksātā ES fondu finansējuma trešo daļu piesaistījis Rīgas reģions – 30%, savukārt Kurzemes reģions – 21,5%, Latgales reģions – 17,5%, Vidzemes reģions – 15,8% un Zemgales reģions – 15,2%.

Lielāko īpatsvaru no īstenotajām aktivitātēm veido finansējums, kas izmaksāts komunālās saimniecības jomā – 353,2 miljoni latu, otrs lielākais finansējums izmaksāts uzņēmējdarbības veikšanas jomā – 174,7 miljoni latu. Pašvaldību attīstībai, to noteiktajām prioritātēm un vajadzībām izmaksāts 164,1 miljons latu, transporta infrastruktūras jomā – 133,5 miljoni latu, veselības aprūpes jomā – 94,5 miljoni latu un izglītības jomai novirzīts 90,8 miljoni latu.

Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" aktivitātes aptver 32,4 miljonus latu jeb 2,7% no darbības programmās izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums piesaistīts projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē" īstenošanai, kam izmaksāts finansējums 2,6 miljonu latu apmērā.

Savukārt darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" aptver 201,9 miljonus latu jeb 16,5% no darbības programmās izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums izmaksāts Rīgas reģionā īstenotam projektam "Kokskaidu granulu ražotnes izveide", kam izmaksāts 8,5 miljonus latu, Kurzemes reģionā projektam "Augstas pievienotās vērtības investīcijas SIA "Vika Wood" ražotnē īpaši atbalstāmajā teritorijā ražošanas jaudu un efektivitātes celšanai" izmaksāts 6,8 miljonu latu un Latgales reģionā projektam "Uzņēmuma "Ditton Chain" izveide uz Ditton pievadķēžu rūpnīcas bāzes jaunu un kvalitatīvu produktu ražošanai eksporta tirgiem metālapstrādes un mašīnbūves nozarē" izmaksāts 6,1 miljonu latu liels finansējums.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitātes aptver 984 miljonus latu jeb 80,8% darbības programmām izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums izmaksāts projekta "Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana" īstenošanai, kam izmaksātā finansējuma apmērs ir 14,4 miljoni latu.

Latvijas pilsētām no kopējā finansējuma izmaksāti 566,2 miljoni latu jeb 46%, savukārt lielajiem novadiem – 316,6 miljoni latu jeb 26% finansējuma. Lielākā finansējuma saņēmēja ir Rīga, piesaistot 182,6 miljonus latu, kas ir 2,4 reizes lielāks nekā Daugavpils piesaistītais finansējums – 76,3 miljoni latu, trešo lielāko finansējumu piesaistījusi Liepāja ar 75,2 miljoniem latu.

Lielākais finansējuma saņēmējs starp novadiem ir Madonas novads, kas piesaistījis 32,1 miljonu latu, otrs lielākais finansējums izmaksāts Ogres novadam – 29,7 miljoni latu. Tālāk seko Kuldīgas, Talsu un Saldus novadi, vidēji piesaistot 24,4 miljonu latu finansējumu.