Sestdien, 8.decembrī, Sv.Jāzepa Katoļu katedrālē pārsimts cilvēku bija pulcējušies, lai pēdējā gaitā izvadītu rakstnieku, dzejnieku un publicistu Olafu Gūtmani.

Atvadu ceremoniju katedrālē vadīja tēvs Oskars. Rakstnieka un pilsoņa – Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētāja – izvadīšanā klāt bija Olafa Gūtmaņa ģimene – sieva Velga, dēli Māris un Dāvis, meita Ieva, vedekla, mazmeita. Tāpat izvadītāju pulkā bija viņa kolēģi – Liepājas rakstnieki un dzejnieki, redaktori un žurnālisti, tostarp rīdzinieki Ēriks Hānbergs un Uldis Briedis. Plecu pie pleca stāvēja arī kādreizējie Olafa Gūtmaņa cīņu biedri, Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētāji, valdes locekļi un tautfrontieši – Sandra Šēniņa, Jānis Kuplais, Andris Jaunsleinis, Arnolds Ķeiris un citi.

Uz Liepājas Goda pilsoņa izvadīšanu bija ieradie arī pilsētas mērs Uldis Sesks.

Olafa Gūtmaņa mirstīgās atliekas zemes klēpī tika guldītas Centrālkapos.

Cauri baznīcas zvaniem nez kādēļ ausīs visu laiku tomēr skanēja arī Olafa Gūtmaņa un Imanta Kalniņa Tautas frontes himna:

Pie pleca plecs kā ierindnieki,
Vēl tikko saukti zaldātos.
Vēl tikko svīdis auseklītis,
Un debess saules lēktā most.
Vēl tikko ierakušies esam
Līdz saknēm tēvu zemītē,
Un karogu pār mūsu galvām
Vēl tikko atrotījis vējš.

Aiz mums jau rāvā tīreļpurvi
Un nāves salas, piektais gads.
Tik daudz jau asiņu un dubļu,
Kur kaujas sauciens slīcināts.
Aiz mums jau karakāvu blāzmās
Reiz liesmojušais debesjums.
Aiz mums jau dzeloņstiepļu žogi
Un mūžīgs sasalums.

Pie pleca plecs ar īstiem brāļiem,
Bez elkoņiem – pie pleca plecs.
Pie pleca plecs ar ģenerāļiem,
Kas skaidri kaujas lauku redz,
Kur cīnās atjaunotie pulki,
Kur izšķirošā kauja dun,
Kur cīnījušies mūsu senči,
Un tagad jācīnās ir mums.