Ar Liepājas domes ārkārtas sēdes lēmumu piektdien, 1.martā, uzsākts divu skolu – 2. un 12.vidusskolas apvienošanas process, veidojot trešo – jaunu vidusskolu.

Šādi pielikts punkts procesam, kurš tika iekustināts jau 2013.gadā, pašvaldībai pasūtot pētījumu par situāciju izglītības iestādēs, un ko 2015.gadā neizdevās uzsākt toreizējam vicemēram Vilnim Vitkovskim, liekot savam kolēģim Gunāram Ansiņam bažīties par nākotni "līdz pat šim brīdim".

Par lēmumu balsoja 14 deputāti – 11 "par" un trīs "Saskaņas" deputāti "pret". Nebalsoja nākamā Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte Gaļina Skorobogatova, aizbildinoties ar faktu, ka ir "ieinteresētā", proti, strādā gan 2., gan 12.vidusskolā. Nebalsošana viņu pasargāja no neērtās situācijas, kādā nokļuva viņas partijas biedrene Helēna Geriloviča, kura mutiski apliecināja, ka "pa lielam" atbalsta apvienošanu, taču acīmredzot partijas disciplīna lika balsot "pret".

"Saskaņas" deputāti Ludmila Rjazanova un Pāvels Sereda centās pierādīt, ka apvienošana ir "sasteigta un nepārdomāta". Abi saskaņieši domes sēdi, tāpat kā pirms tam domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša organizēto tikšanos ar abu apvienojamo skolu vecākiem, centās arī izmantot kā tribīni demagoģiskai politiskajai retorikai, kuras mērķis diez vai bija skandinātais "iedzīvotāju labums", drīzāk gan maldinātu un neinformētu vēlētāju balsu zvejošana.

Nekā citādi nav iespējams izskaidrot nostāšanos pret skolu apvienošanu, lai gan neapstrīdamu argumentu, kāpēc tas ir neizbēgami, netrūkst, un domes priekšsēdētājs savā prezentācijā to labi parādīja. Vēl dīvaināka šāda poza šķiet, paskatoties, kas notiek citās pašvaldībās, kur pie varas ir tā pati "Sakaņa", – piemēram, Jāņa Vilnīša pieminētajā Rīgā, kur ar vienu lēmumu apvienotas desmit skolas, tāpat arī Rēzeknē.

Kā pierādījumu tam, ka iestājas par "iedzīvotāju labumu" Sereda cēla galdā iesniegumu ar "vairāk nekā 500 parakstiem" pret skolu apvienošanu (domes lielajā zālē, kur bija uzstādīts ekrāns un varēja sekot līdzi sēdes tiešraidei, gan bija ne vairāk kā pusotrs desmits interesentu). Ieskatoties, redzamas norādes, ka paraksti saistīti gan ar 2. un 12.vidusskolu, gan 5., 15., 7. vidusskolu, tāpat pievienotas lapas, kurās parakstījušies cilvēki, kam acīmredzot vispār nav saistības ar kādu no pilsētas izglītības iestādēm.  

Tomēr nejaukākais ir tas, ka šie paraksti faktiski ir izkrāpti no cilvēkiem, kā norādīja Jānis Vilnītis, sniedzot viņiem nepatiesu, demagoģisku informāciju, kur patiesība sajaukta ar meliem. Piemēram, no konteksta izraujot izglītības ministres teikto par mazajām lauku skoliņām un attiecinot to uz lielo pilsētu situāciju, vai skolu apvienošanu salīdzinot ar bērnudārzu likvidēšanu (Ludmila Rjazanova) – pašvaldība, kā norādīja Jānis Vilnītis, nav likvidējusi nevienu bērnudārzu, tikai paplašinājusi esošos, bērnudārzus savulaik gan likvidēja rūpnīcas, kam tie piederēja.

Skaidrs, ka dažādu jautājumu, kas saistīti ar abu skolu reorganizāciju, netrūkst, uz daudziem atbildes jau ir rastas, un izskanēja gan komitejas un domes sēdē, gan tiekoties ar vecākiem. Uz citiem jautājumiem atbildes tiks meklētas turpmāko sešu mēnešu laikā līdz apvienošanas pabeigšanai 1.septembrī, un to, kā norādīja Vilnītis, darīs speciāli izveidotā komisija.

Pieņemtais lēmums saistīts ar valsts normatīvo aktu prasībām, kas nosaka, ka no 2020. gada 1. septembra vidusskolā minimāli jābūt vismaz 120 audzēkņiem, ka jānodrošina vismaz divas paralēlās klases un skolēnu skaitam vienā klasē jābūt vismaz 22. Tāpat vienam izglītojamam mācību telpā jānodrošina minimālā platība divi kvadrātmetri.

"Šodienas lēmums ir pamats labākai mūsu bērnu nākotnei. Skolu tīkla attīstības jautājums pašvaldības dienas kārtībā ir bijis jau vairākus gadus, to laikā Izglītības pārvalde un arī darba grupa ir vērtējusi katru pilsētas skolu, meklējot labākos modeļus Liepājas izglītības sistēmas pilnveidei. Vēlos teikt paldies visiem, kuri bijuši un ir iesaistīti šajā procesā, tajā skaitā skolu direktoriem, pedagogiem un vecākiem, par līdzdalību un atbalstu racionālu lēmumu pieņemšanā. Mūs sagaida nozīmīgas pārmaiņas, bet man nav šaubu par to, ka tas ir vispareizākais lēmums, jo es nepazīstu nevienu, kurš nevēlētos saviem bērniem labākus mācību apstākļus, kvalitatīvāku izglītību un perspektīvu nākotni. Un šodien pieņemtais lēmums ir ceļš, lai to sasniegtu," sacīja domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
 
Jau ziņots, ka darba grupa, kuru veidoja Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāvji un izglītības iestāžu speciālisti, izvērtējot esošo un prognozēto Liepājas vispārējās izglītības iestāžu piepildījumu, mācību telpu noslodzi un to pilnvērtīgu izmantošanu, konstatēja, ka minētajām prasībām nevarēs kvalificēties vairākas Liepājas vidusskolas, tādēļ bija nepieciešams uzsākt konkrētus attīstības soļus, kā arī regulāri vērtēt skolu iespējas izpildīt normatīvo aktu prasības.

A. Puškina 2. vidusskolas un 12. vidusskolas apvienošanas rezultātā iespējams ne tikai nodrošināt vidusskolā nepieciešamo skolēnu skaitu, bet arī paaugstināt izglītības kvalitāti, racionāli un efektīvi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus, pilnībā izmantot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi, paplašinot piedāvāto izglītības programmu izvēli vidējās izglītības posmā. Apvienošana veicinās pedagogu meistarības izaugsmi, plašāku atbalsta personāla pieejamību, savstarpēji apgūstot abu skolu labākās tradīcijas un pieredzi.

Domes lēmums paredz, ka izveidotā izglītības iestāde turpinās realizēt šobrīd A. Puškina 2. vidusskolas un 12. vidusskolas licencētās un akreditētās izglītības programmas. Abu skolu izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā, izvērtējot darba slodzes un pārskatot darba līgumus.

Lai nodrošinātu reorganizācijas procesu, tiks izveidota reorganizācijas komisija ar abu skolu pārstāvju līdzdalību, kas risinās organizatoriskos jautājumus. Reorganizāciju plānots pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam – 2019. gada 1. septembrim.