Nu jau apritējusi nedēļa  kopš durvis vēris  jauns Liepājas tūrisma objekts – Hoijeres kundzes viesu nams jeb 17.-19. gadsimta Liepājas interjeru muzejs. Liepājniekiem šis 17. gadsimta koka nams saistās ar Krievijas vēsturē populārāko, bet arī pretrunīgāko valdnieku caru Pēteri I (1672.-1725.).

Gan par šo laika periodu, gan par pašu Krievijas valdnieku, gan arī par Liepāju vēsturē atstātas daudzas dokumentālas liecības – par to, kā Pēreis I šeit, Liepājā, bijis, kādos nolūkos kopā ar iespaidīgu krievu diplomātu, galma dižciltīgo un spiegu kompāniju uzturējies 1697. gada pavasarī.

Krievijas Centrālā Seno aktu arhīvā Maskavā, B. Pirogova ielā 17 atrodas detalizēti apraksti, to skaitā Pētera I pašrocīgi rakstītas vai sekretāriem diktētas vēstules no Liepājas. "Lielā sūtniecība", 249 cilvēki caur Rīgu un Jelgavu uz Liepāju vēl pa kamanu ceļu izbrauca 1697. gada 20. aprīlī, pēc vecā stila. Pēdējās pieturas un zirgu pūtināšana Durbē un Grobiņā, kur Pleskavas un Tveras dzimtzemnieki šķūtnieki naktīs gulējuši turpat savu pajūgu salmos, bet kungi – abos Durbes un trijos Grobiņas krogos.  21. aprīlī pajūgu rinda pa Grobiņas ceļu jau sasniedza Liepāju un izmitinājās gan atraitnes Hoijeres krogā Kungu ielā 24, gan rātskunga Hermaņa Štobes namā, tagad Bāriņu ielā 14, un citos Liepājas pilsoņu māju apartamentos.

Visā krievu Lielās sūtniecības ceļā uz Holandi, Dāniju un Lielbritāniju piedalījās cara Pētera I domubiedri Francis Leforts (1655.-1699.) un viltīgais cara diplomāts, sūtniecības reālais vadītājs Fjodors Golovins (1650.-1706.)

Ieskatoties dokumentos, jāsecina, ka no 1697. gada 20. aprīļa līdz 2. maijam Krievijas valsts administrācija atradās Liepājā.

No šejienes ar kurjeriem bija izsūtītas aptuveni divdesmit vēstules dažādiem, caram uzticamiem galma un "prikazu" (ministriju) priekšniekiem. Piemēram – Pētera I valstsvīram Andrejam Viniusam (1641.- 1717) un Andrejam Jurjevičam Krevetam (1640.-1716), valodu tulkam un ilggadīgam cara žūpošanas pulciņa biedram.

Foto: Miks Kļaviņš.

No Liepājas Pēteris I deva norādījumus nupat turkiem atņemtā Azovas cietoķšņa pārbūvei un Arhangeļskas kuģu buru manufaktūru paplašināšanai, kā arī Sankt-Pēterburgas celtniecības gaitai.

Cara rakstītajās piezīmēs atrodas arī personiskas rindas. Vēstulē Andrejam Viniusam 28. aprīlī cars raksta: "Šodien sāksim no šejienes ceļu uz Kenigsbergu pa jūru, bet sūtņi pa sauszemi pēc mums. Šeit es ieraudzīju jocīgu dīvaini (dikovinku), kas pie mums ir tīrās pļāpas: vienam vietējam aptiekāram salamandru iekš stikla trauka spirtā. To es izņēmu un tieši tā rokās turēju nu tieši tā, kā rakstu".

Krievi Liepāju gan pa jūru, gan sauszemi atstāja 1697.  gada 2. maijā. Vēsture gan klusē par to, kādi pēc krievu diplomātu un pārējo krievu ļaužu aizbraukšanas tika atstāti aizņemtie liepājnieku dzīvokļi. Jādomā, ka aptuveni tādi, par kuriem rakstījis angļu rakstnieks un muižas īpašnieks Džons Evlins, kas Britu salās "aiz neuzmanības" bija uz trijiem mēnešiem iznomājis savu muižiņu tiem pašiem krievu sūtņiem:

"Visa grīda un paklāji ir notšaķīti ar tinti un sūdiem, visu ir jāmaina. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvi podiņi, logu stikli izsisti. Visi 50 krēsli pazuduši vai ugunskurā sadedzināti. Gultas damasta veļa saārdīta tā, it kā tajā būtu plosījušies meža dzīvnieki. Mauriņš sadangāts tā, it kā pa to pārmaršējis pulks zaldātu dzelzs zābakos."