Laivinieku ielas 6. gruntsgabalā šo ģimenes māju uzcēla Liepājā pazīstami degvīna un vīnu tirgotāji Augusts un Anna Skreges, arī Skrēģi. Tā bija vidējas rocības dzīvojamā ēka ar nelielu pagalmu un dārziņu ostas pusē un mazu saimniecības māju sētniekam. Tās arhitekts, visticamāk, bijis Pauls Kampe (1885. – 1960.), kurš no 1912. gada Liepājā savā arhitekta birojā Šķūņu ielā 14 (tagad Leona Paegles iela) sāka pieņemt pasūtījumus jaunbūvju projektiem.
Taču pēc I pasaules kara Skregēm ar alkohola tirdzniecību vairs īsti nav veicies, turklāt ģimene piedzīvoja traģēdiju, kad 1922. gada martā dēls Ādolfs atraidītas mīlestības neprātā nošāvās.
1927. gadā pilsētas īpašumtiesību reģistrā Laivinieku ielai 6 jau uzrādīts cits īpašnieks – Voldemārs Kārlis Rožēvics.
Viņš sastāvēja laulībā ar bijušo pirmskara Liepājas galvas Viljama Dreijersdorfa vecāko meitu Margareti,
kurai pēc kara bija izdevies attiesāt sava tēva Viljama mantojuma daļu – lauku mājas Sakas pagastā "Smikšu Orgas" un ievērojamu naudas summu no bijušā Dreijersdorfa darījumu partnera, Liepājas metālfabrikanta un Rolavas muižas faktiskā īpašnieka Zamuela Zamuela. Protams, ka liela daļa no Margaretes pūra tika ieguldīta mīļotā vīra pirkumā Laivinieku ielā.
Un tā – Voldemārs Kārlis Rožēvics, kam nelielas gaļas un desu tirgotavas Kurzemē piederēja gan Liepājā, gan Ventspilī, Ugālē un Puzē, kopā ar sievu Margareti un dēliem Augustu, Kristapu un meitu Irmu šķietami laimīgi dzīvoja savā jaunajā mājā. Taču Kārļa sirds alka ne tikai pēc kāda mākslinieciskāka dvēseles pieskāriena, bet arī kādas smalkākas, romantiskākas būtnes, pārākas par Margaretas praktisko skarbumu. Turklāt sieva no tēva bija mantojusi diezgan skarbu un valdonīgu raksturu. Tā kā ģimene bija Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas draudzē, tad kādā svētdienas dievkalpojumā Roževics ieskatījās baznīcas ērģelniecē. Kārlim tobrīd bija 43 gadi. Marija Meirāns, 35 gadi, pilsētā bija ļoti populāra pianiste, klavieru skolotāja ar plašu privātskolotājas pieredzi, turklāt kopš 1915. gada vācu baznīcas ērģelniece un svētdienas skolas mūzikas klases vadītāja.
Viss "esot nācis gaismā" 1926. gada pavasarī – pilsētas avīze "Liepājas Aizkulises" vairākos rakstos, atsaucoties uz neeksitējošas "Mencavas tenku biedrības" ziņām, gluži vai "apsūkāja" šo skandalozo mīlas sakaru starp tik cienījamiem ļaudīm. Visšokētākie bija baznīcas vecajo padome un daļa draudzes puritāniskās "devetku" kompānijas, "kas kā senās godības vaska sveces sēdēja svētdienas dievkalpojumā zem kanceles un pagalam šķībi vilka dziedamo rīkli". Mariju Meirāns par morālo nepiemērotību baznīcas ērģelnieces statusam... atstādināja. Taču arī Marija nebija ar pliku roku ņemama – Rožēvics bija iesācis mājas remontu un
vai katru mīļu dienu tur ieradās Meirāns jaunkundze, lai izrīkotu strādniekus, arī izsunītu, viņasprāt, sliņķus un nejēgas.
Tāpat garīgā plāksnē Marijas jaunkundzei bija jauns aizbildnis – Sv. Annas baznīcas draudzē viņu iesvētīja mācītājs V. Sanders, un bieži viņa spēlēja ērģeļu opusus svētdienu dievkalpojumos.
1929. gada 4. decembrī Laivinieku ielas 6 mājas fasādi izgaismoja daudzu lāpu un dārza sveču trīsuļojošās liesmiņas. Šo decembra vakaru Roževica namā "Kurzemes Vārdā" tēlaini aprakstījis mūziķis, Liepājas tautas konservatorijas direktors Jānis Turss (1876. – 1945.):
"Marijas Meirāns mājas iesvētīšanā tur pulcējās vietējā inteliģence. Sapulcējušies visi, kam tuvāks sakars ar mākslu, tautības nešķirojot un viesmīlīgajās telpās. Tur godāta tapa Marija Meirāns jaunkundze, kas izaudzinājusi daudz krietnu muzikas skolotāju un pianistu. Mācītājas Sanders teica svētrunu un apsvētīja telpas. Iesvētīts tapa arī lielais Berlīnes firmas "Blutners" jauniegūtais koncertflīģelis. Apdāvinātā skolniece Gustele un Auguste Elizabete Notman jaunkundze četrrocīgi ar izmaņu, slīpētu rutīnu atskaņoja Bēthovena fantāziju b’emolā. Kā baritona solists N. Naumovs ar atzīstami labu dikciju nodziedāja Haidna āriju "Gadalaiki". Mājas iesvētīšanas svinības kuplināja sieviešu, vīriešu un jauktie kori. Augstie tenori skanēja maigi, bez piespiešanās. Piemīlīgās mājasmātes un gādīgā Rožēvica kunga laipnības vakars turpinājās, baudot garšīgas kūkas no Dika maiznīcas, dzirkstošu vīnu un atspirdzinošus dzērienus, dzīvas valodas un siltas sarunas. Goda viesi, kā filharmonijas priekšsēdētājs, notārs Stengrevics, labvēlis P. Priedīte, dakteris Miķelsons un "Kurzemes Vārda" redaktors Kristaps Grāmatnieks no mājas mātes ar ilgu muzīķes graciozi trauslo pirkstu skūpstīšanu atvadījās tikai pāri pusnaktij".
Pamazām par Rožēvica kunga un Meirāns jaunkundzes "grēkiem" Liepājas sabiedrība rima tenkot.
Marija bieži avīzēs ievietoja sludinājumus par jaunu skolojamo ņemšanu klavieru spēles apgūšanai "viņas namā".
Pēdējais pirmskara laika cēliens Laivinieku ielas 6 namā pienāca 1939. gada oktobrī. Voldemārs Kārlis Roževics uz Vāciju repatriējās 1939. gada novembrī. Viņam gan bija atļauts izceļot kopā ar sievu Margaretu un dēliem, taču līdz pat 1944. gada rudenim Margareta ar meitu Irmu dzīvoja Sakas pagasta "Smikšu Orgās". Dēli Augusts (miris Vācijā 1986.gadā) un Arvīds Kristaps, iesaukti Latviešu leģiona 15. divīzijā, izbrida kara šausmas. Jaunākais pazuda bez vēsts, iespējams, Berlīnes ielu kaujās.
Margareta nomira kādā Vācijas pansionātā 1954. gadā, tā arī nesamierinājusies ar vīra nodevību. Pašam Voldemāram Kārlim mūža gaitas noslēdzās vācu municipalitātes veco ļaužu pansionātā 1971. gadā. Bet slavenā Liepājas ērģelniece, pianisti un klavieru skolotāja Marija Meirāns šīs zemes gaitas noslēdza viņpus okeāna – 1968. gadā ASV, Ņujorkā, mazā migrantu dzīvoklītī starp 66. un 67. Ielu, tā arī nesatiekot ne Voldemāru Kārli, ne viņa likumīgo sievu un visus citus šajā skumjajā stāstā iesaistītos.
1954. gadā Laivinieku ielā 6 atvēra Izpildu komitejas izglītības nodaļas bērnudārzu Nr.3. Arhīvā atrodamajā lietā par šo izglītības iestādi ir vadītājas Veras Solominas vēstule ar lūgumu atļaut lielo koncertflīģeli kā nevajadzīgu (iz za ņenadobnistji) mainīt pret diviem akordeoniem un četrām balalaikām.
Šodien Laivinieku ielā 6 saimnieko jauni cilvēki, kam droši vien nav nekādu saišu ne ar Mariju, ne Margaretu, ne Voldemāru Kārli un arī ar mūziku.
19
0