(Turpinājums. Sākums ŠEIT)

Liepājas pilsētas galvu Viljamu Dreijersdorfu bērēja Līvas (Bārenbuša) kapsētā 1908. gada 9. septembrī. Vainagus, sēru lentas un ziedus uz kapa un ap to nolika gan pilsētas domnieki, pilsētas valdes ierēdņi, Biržas komitejas valdes locekļi, ostā stāvošo kuģu kapteiņi, kravu štaueri, gan arī pilsētas skolu delegācijas. Bēru ceremonija ievilkās, jo vai ikviens uzskatīja par savu svētāko pienākumu izteikt visdziļākās sēras par aizgājēju. Vienus no viskrāšņākajiem vainagiem pie kapa nolika Dreijersdorfa allaž aizbilstamie – I. Liepājas Sātības biedrība un Liepājas vācu teātra biedrība. Pēdējo godu atdeva arī tie vecvācieši ar Hermani Adolfi un no amata atkāpušos pilsētas inženieri Bēru priekšgalā, kuri kopš 1902. gada bija stāvējuši karā ar aizgājēju.  


Līdzjūtības pilnus vārdus pie kapa izteica tobrīd galvas vietnieks un politisko cīņu uzticams sabiedrotais Teodors Breikšs:


"Apklusa, pārstāja pukstēt pilsētas labākā dēla sirds! Mēs apglabājam vislabdzimtīgākā pilsoņa, tālredzīgākā un visaugstākā pakāpē labticīgākā un enerģiskākā darbarūķa mirstīgos pīšļus...


Viņš mūs atstāja, aizejot labākā pasaulē, un mēs šeit palikām bāri.

No viņa mums palika viņa idejas un turpinājums tām viņa sāktajām lietām par labu mūsu dzimtajai pilsētai, kuras augļus viņam nebija lemts ievākt... Līdzgaitnieki un darba biedri ir zaudējuši vispatiesāki uzticamu kolēģi, paziņu un biedru un patiesu draugu-ceļvedi"*....


Nākamajā dienā Liepājas pastā pienāca telegramma no Kurzemes gubernatora Kņazeva ar līdzjūtības apliecinājumiem un atļauja sasaukt Domes ārkārtas sēdi. Tajā domnieki vienbalsīgi nolēma no pilsētas kases segt visus nelaiķa pārvešanas un apbērēšanas izdevumus.


Gunāra Silakaktiņa foto.


Taču Viljams Dreijersdorfs Liepājas vēsturē palicis ne tikai kā diplomēts jurists, vietējais politiskais līderis un municipālās pārvaldes vadītājs. Kopš 1902. gada Dreijersdorfu ģimenes dzīves vieta bija Juliannas iela 38, tagad Friča Brīvzemnieka iela. 1898. gadā Dreijersdorfs no barona Kārļa Firksa nopirka Rolavas muižu (Roloff). Pēc Kurzemes muižu platības tā bija visai neliela – ar 300 desetīnām** aramzemes, 108 desetīnām pļavu, 91 desetīnas meža, 460 desestīnām zemnieku zemes – kopā 521 desetīna. Īpašniekam Dreijersdorfam, kā vēlēk izrādījās, pie muižas pirkšanas līdzi bija ģenerālkompanjons ar lielu daļu pirkuma naudas, Liepājas metālfabrikas "Feniks" īpašnieks, ebrejs Zamuels Zamuels. Pēc cariskās Krievijas likumiem ebrejiem bija aizliegts pirkt muižas. Tā nu juridiski jurists Dreijersdofs kļuva par fiktīvu Rolavas īpašnieku. Šis solis vēlāk izvērtās  par mantisku skandālu un mantinieku tiesāšanās objektu.


Abi vīri muižas perspektīvu peļņu saredzēja 1899. gada 19. oktobrī iesvētītajā Liepājas – Aizputes dzelzceļā (1000 mm) darbībā, kā arī muižas laukos esošā māla ieguvē un ķieģeļu cepļa darbībā (1900). Gadsimta sākumā Rolavas ķieģeļi bija ļoti labi pieprasīti Liepājas jaunbūvēs un ceplis tos spēja saražot 500 līdz 600 tūkstošus gadā. Taču izrādījās, ka māla iegulas ir stipri plānākas par aprēķināto, vēl bēdīgāk, ka daļa no māla bija ļoti trekns, t.s. zilais māls, kam vajadzēja apkārtnē neesošo smilšu liesinājumu. Aprakstos par Rolavu ir epizode: Zamuels staigā pa māla laukiem un, greznu spieķi vicinot, sauc:


"Ak, kāds es biju muļķis, savu naudu šeit izgrūzdams!"

Bet ne viss bija tik slikti. Rolavas krogs ienesa savus 9 – 11 tūkstošus gadā, zilie māli bija nepieciešami Liepājas drāšu fabrikai, un arī laukos ievāca visai ievērojamas labības un siena ražas, govju skaits laidaros tuvojās simtam, un piena stopiem bija labs noiets pie Vecā tirgus piena sievām. Te vietā atgādināt, ka Dreijersdorfs no lauku saimniekošanas sajēdza visai daudz. Tieši te, Rolavas laukos, bija iekārtota tā saucamā dīķu zemkopība, kad lēzenās ieplakās no Ālandes upes tīrumus appludināja, tādus tos turēja vienu vai divus gadus, lai iznīkst nezāles un nogulsnējas auglīgās dūņas un tad nolaistajos tīrumdīķos varēja ievākt rekordražas.


Rolavas muižas kungu māja (otrais stāvs būvēts vēlāk). Gunāra Silakaktiņa foto.


Viljams Dreijersdorfs, vēl pirms pilsētas galvas amata kā domnieks bija Liepājas labierīcību un asenizācijas komisijas vadītājs. Viņa laikā pilsētas atkritumu izgāztuve atradās tagad Ezermalas ielā, Zirgu salā. Ziemās, no citiem darbiem brīvākā laikā Rolavas muižas zemnieciņi, muižas īpašnieku rīkoti, bija sākuši no izgāztuves lielos daudzumos vest uz muižas laukiem pilsētnieku ateju saturu. Šai darbā vajadzēja it skunstīgu iznešanos – šķidro "zeltu" par dažām kapeikām kublā vispirms pilsētas zaļās mucas braucējs izlēja plānā plācenī. Sals sastidzināja brūno masu, un tad ieradās Rolavas vīri augstās orēs, ar laužņiem sadadalīja brūnos "pīrāgus" un veda uz Rolavu, krāva stirpās, kur nu muižas pārvaldnieks Rihards Zalcmanis norādīja. Grobiņnieki, redzēdami velkamies pa šosejas malu  Rolavas "zelta" vedējus, nežēlīgi tos izsmēja un apdziedāja trāpīgās kuplejās. Tās no galvas zināja pat bērni. Bet 1906. gada pavasarī dažs labs no Grobiņas smējējiem tomēr pats esot savus bērnus stūtījis uz Rolavas laukiem  brūnā "zelta" stirpu "revidēšanai", jo runāja, ka to saturā


esot atrastas sudraba kapeikas, un kādam laimējies pat ar zelta pulksteni pie sudraba ķēdes.

Dažus gadus pēc fabrikanta Zamueļa Zamueļa un Liepājas galvas Drejersdorfa nāves mantojumu pārvaldīja pilsētas domnieks Teodors Breikšs un Dreijersdorfa jaunākais dēls Felikss. Tiesvedība strīdā par mantojumu un Drejersdorfa fiktīvo lomu tajā iesākās 1909. gada augustā, kad Liepājas apgabaltiesa par 177 tūkstošiem rubļu parādu uzlika arestu muižai un ķieģelu ceplim par labu Zamueļa Zamueļa mantiniekiem. Sekoja pretprasība no Margaretes Roževicas, dzimušas Dreijersdorfs, par 20 233 rubļiem par labu Margaretei. Tiesāšanos apturēja Latvijas zemes reforma, kas sadalīja muižas zemi astoņu māju saimniekiem, bet ķieģeļnīcu kā atsevišķu rūpniecības uzņēmumu ar 300 pūrvietām*** aramzemes, smaga blīva māla, piešķīra Dreijersdorfa mantiniekiem. Kādreiz rosīgo Rolavas muižas saimniecisko dzīvi nomainīja citi ļaudis, un bijušajiem Liepājas galvas Drejersdorfa mantiniekiem tur vairs vieta neatradās****.


*Citēts pēc "Liepājas pilsētas domes atskaite par 1908. gadu, 6. lpp., tulkojums no krievu valodas.  

**Desetīna – platības mērs Krievijā līdz 1918. gadam. Atbilst 1,0925 ha.

***Pūrvieta – 0,37 hektārs. 

**** Līdz trīsdesmitajiem gadiem bijušajos muižas laukos pie Suņu purva Liepājas un Grobiņas mednieki rīkoja laukirbju medības. Ar tām savā laikā bija aizrāvies Viljams Dreijersdorfs un viņa meita Margarete.    


P.S.
Pateicos Agnesei Kanderei un Dainai Elsbergai par novadpēniecības materiāla izmantošanu!