Vācot informāciju publikācijai par Latvijas armijas artilērijas laboratoriju Liepājā pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, sastapos ar gandrīz neticamu stāstu par kāda sargkareivja brīnumainu izglābšanos no lūša nagiem.

1927. gada septembrī ar kārtējo iesaukumu ieradusies jaunkareivju grupa Liepājas Kurzemes divīzijas garnizonā. Iesaucamo rindās bijis arī kāds Donāts Nikodema dēls P., iespējams – Paulāns, no Viļakas apriņķa. Donāts P. iedalīts Liepājas kājnieku pulka ceturtajā rotā un pēc zvēresta nodošanas sākušās viņa karavīra gaitas.

Karavīrs sardzē. Foto no Ivara Ķūpja kolekcijas.

1927. gada novembrī kareivim bijis jāstājas sardzes postenī apsargāt armijas arsenālu un munīcijas noliktavu tagadējā Tobago ielā. Esot bijusi vējaina un salta novembra nakts, taču sargkareivis, plecā uzkāris savu Li-Enfeld šauteni, kurai pēc sardzes reglamenta uzsparausta bajonete, modri patrulējis pa taciņu gar noliktavas žogu un vecu priežu audzi.

Pēkšņi Donāts sajutis pamatīgu, it kā no augšas nākošu sitienu un zaudējis samaņu.

Pēc kāda laika atskārtis, ka viņam uzkritis kas smags,  smacējošs, taču ne cilvēks. Protams, ka kareivis izsaucis sargmaini, atsteidzies arī sargzaldāts no blakus posteņa ar petrolejas lukturi. Milzīgs bijis karavīru izbrīns, kad konstatēja uzbrucēju – tas, kā vēlāk noskaidrojies, bijis ...lūsis, 57 centimetrus augsts un 130 centimetrus garš. Taču lūsim šoreiz nepavisam nebija paveicies – savā medību lēcienā tas nebija pamanījis šautenes durkli.

Liepājas Kara slimnīcā Donātam ārsts konstatēja ķermeņa kontūziju, kura pēc nedēļas izzuda. Kājnieku pulka komandieris bija izrīkojis, lai medību laikā bojā gājušo dzīvnieku nogādā Liepājas ādu fabrikā Feniksa ielā un tā ādu profesionāli apstrādā – izģērē.

1927. gada Ziemassvētkos Donāts Nikodema dēls atvaļinājumā pie savējiem ieradās ne tikai ar Kurzemes cienastiem kurvī, bet arī ar skaistu lūša kažokādu uz pleca.

P.S.
Autors pateicas vēstures artefaktu kolekcionāram Ivaram Ķūpim par ilustratīvo materiālu.