Mūsdienās ar valodas pārvaldīšanu un attieksmi pret valodu bieži vien ir problēmas, jo attieksme pret valodu ir kļuvusi pārāk pavirša un valodu kā vērtību mēs neprotam novērtēt.

To intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta direktors Edgars Lāms, raksta LETA.

"Tas saistīts ar nelielas valodas, kāda ir latviešu valoda, situāciju lielo valodu ielenkumā, kur dažkārt ir pārāk jūtamas un uzbāzīgas citu valodu ietekmes. Līdz ar to dzimtā valoda un latviešu valoda netiek pietiekami izkopta vai arī tiek pieļauts pārāk piesārņots valodas stils un izteiksme," sacīja Lāms, uzsverot, ka šī problēma pastāv arī mūsdienu literatūrā.

Lāms uzskata, ka dzimtās valodas izkopšanā vispirms jābūt pārliecībai par valodas izšķiroši svarīgo lomu cilvēka identitātes un nacionālās identitātes saglabāšanā.

"Valoda ir pēdējais bastions, ja runājam par nacionālo identitāti, un te jau katram ir iespēja par to padomāt un varbūt arī saprast, ka latviešu valoda, neskatoties uz valstisko statusu, ir visai apdraudēta," sacīja Lāms.

Literārais process Latvijā ir pietiekami aktīvs, un internets paver iespējas publicēties jaunajiem rakstniekiem un dzejniekiem, tomēr drukāti teksti ir vērtējami augstāk, sacīja Lāms.

"Internetā teksti tiek palaisti pārāk vieglu roku," sacīja Lāms. "Varbūt, ka tur nenostrādā pašcenzūra un paškriticisms, kamēr pret drukātiem tekstiem ir lielāka atbildība, kas klaji vājiem tekstiem liedz tikt publicētiem."

Viņš gan norāda, ka ir literatūras pētnieki, kas orientējušies īpaši uz literatūru interneta vidē, un Liepājas universitātē ir bakalaura un maģistra programmu studenti, kuriem pētniecisko tēmu lokā ir literatūra internetā.

Kopumā latviešu literatūrā joprojām netrūkst ne dzejnieku, ne rakstnieku, ne dramaturgu, un to diezgan lielajā skaitā ir arī labi un ļoti labi un talantīgi autori, sacīja Lāms, piebilstot, ka to ļoti veicina vietējie literatūras un kultūras žurnāli "Helikons" un "Vārds".