Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 8 Malvīnes, bet nav neviena Malvja. Dzimšanas dienā sveicam fotogrāfu Jāni Vecbrāli.

Vai tu esi dzimis liepājnieks?
Nē, es esmu dzimis Ezerē, tolaik tas bija Saldus rajons. Liepājā kopā ar vecākiem ierados 1967.gada augusta beigās. Pēc būtības uzskatu sevi par liepājnieku, jo jau no deviņu gadu vecuma esmu šeit.

Kā fotogrāfija no vaļasprieka kļuva par profesiju?
Fotografēju no deviņu gadu vecuma, kad tētis man uzdāvināja pirmo fotoaparātu. Tad palēnām fotografēšana kļuva nopietnāka. 6. vidusskolā bija foto pulciņš, tur darbojos, piedalījos arī dažās izstādes. Bija arī pārtraukums, kad tā nopietni fotogrāfijai nepievērsos, bet vairāk vai mazāk fotoaparāts bijis blakus visu mūžu. Bija filmiņu ēra, „Polaroid” fotoaparāts, tad „ziepjutrauki” un advancētie „ziepjutrauki” ar izbīdāmiem objektīviem (bet tie visi bija ar filmiņām). Pēc tam jau nāca digitālie aparāti. Sanāca tā, ka digitālie aparāti bija tādi labi „ziepjutrauki”. Kad dažus gadus strādāju Rīgā, nopirku sev pirmo digitālo spoguļkameru un sapratu, ka ir diezgan daudz vēl nezinu. Brīvais laiks atļāva pamācīties kursos, iepazinos ar Rīgas fotogrāfiem – Jāni Deinatu un Valtu Kleinu, un daudziem citiem – un palēnām sāku nopietnāk pievērsties fotografēšanai. Mans hobijs ir pārtapis par nopietno hobiju, par kuru brīžam arī samaksā. Jebkurā gadījumā – es sevi neuzskatu par superfotogrāfu, drīzāk par knipsētāju, bet patīk man tā lieta. Ja cilvēkiem patīk, labprāt viņiem pabildēju. Un arī sev sirdij un dvēselei.

No pērnā rudens esi FOTAST vadītājs. Pastāsti nedaudz par to!
FOTAST ir viens no vecākajiem fotoklubiem visā bijušajā Padomju Savienībā. Bija strīdus ābols, kurš fotoklubs ir vecāks – Liepājas vai Bauskas. Šķiet, tagad patiesība ir noskaidrota, Bauskas fotoklubs ir nedaudz vecāks. Savulaik uz fotoklubu aizgāju ar milzu pietāti, jo es zinu, kas tur ir par fotomāksliniekiem vārda vistiešākajā nozīmē, arī pasaules mēroga.

Ja skatās uz to, cik daudz cilvēku ir gājuši cauri klubam un devuši savu pienesumu, tad klubs ir tiešām liels.

Pagājušajā gadā sanāca tā, ka Varis Sants bija ļoti aizņemts un viņam vairs nebija tik daudz laika. Sākumā negribēju piekrist vadīt klubu, bet aprunājāmies un es sapratu, ka pamēģināšu kādu laiku kaut ko darīt lietas labā. Man ir arī neliela administratīvā darba pieredze, varu komunicēt ar cilvēkiem un mēģināt kaut ko sakārtot.
Ir lielākas aktivitātes, ir mazākas, bet kopumā iet labi. Šis gads vispār ir nozīmīgs, ir pusapaļa jubileja (55 gadi), un jubilejas gada ietvaros ir izstādes un plenēri, atpazīšanas veicināšanas pasākumi.

Ar ko cilvēkam ir jārēķinās, ja viņš vēlas iesaistīties kluba darbībā?
Jābūt aktīvam un jānāk. Ir iekšējās kārtības noteikumi, kā jau katrā sabiedriskā organizācijā. Kādu laiku ir biedra kandidāta statuss, ir jāizpilda elementāri nosacījumi un tad jau var kļūt par kluba biedru. Esot biedra kandidāts, cilvēks piedalās visās kluba aktivitātēs, vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš nepiedalās kluba iekšējo jautājumu lemšanā un balsošanā par nopietniem jautājumiem. Pārējais ir tāpat – jānāk uz saietiem, jāpiedalās izstādēs un plenēros un citās aktivitātēs.

Kā rodas tematika izstādēm?
Dažādi. Reizēm mēģinām piesaistīt pilsētas, valstiskiem un arī starptautiskiem notikumiem. Piemēram, izstāde ar bērniem. 1.jūnijs ir starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, un kāpēc gan ne? Līvas tirgus laikā mums bija neliela ekspresizstāde, bija ainiņas no pilsētas un no iepriekšējā gada Līvas tirgiem. Ir vietas, kur mūs pieaicina. Rudenī Aizputē būs izstāde Liepājas TDMC dzintara apstrādātājiem. Mums ir laba sadarbība ar Aizputes muzeju un būs izstāde par jūru. Kopējās sarunās kopēji pieņemam lēmumus, idejas dzimst kopā. Kluba biedri izsaka ideju un padomājot – jā, ideja ir realizējama – mēs arī akceptējam. Piemēram, 4.jūlijā būs izstāde par godu Hūberta Stankēvica 85. jubilejai, viņš ir kluba bijušais vadītājs un viens no dibinātājiem.

Gada griezumā ir vismaz divdesmit aktivitātes un tas nav maz.

Mums ir arī tradīcija rīkot klubā iekšējās izstādes. Katra mēneša pēdējā ceturtdienā kluba biedri atnes bildi A4 formātā par konkrētu tēmu. Tēma rodas tā – uzvarētājs uzdod tēmu nākamajam mēnesim.

Kāda ir tava mīļākā tēma? Ko fotografēt ir vieglāk?
Es neesmu īpaši meklējis vieglumu. Katrā tēmā ir kaut kas savs, pēc būtības nav vieglas tēmas. Pat nolikt krūzīti uz galda un pareizi nofotografēt nav viegli. Tāpat kā ar mūziku – man nav tā, ka es būtu ieciklējies uz vienu mūzikas tēmu vai vienu fotogrāfijas stilu. Brīžam ļoti patīk fotografēt portretus, bet brīžam es no tiem pagurstu. Brīžam patīk reportāžas. Labprāt bildēju simfoniskā orķestra koncertus. Daba – tas etaps ir noiets; man labāk patīk emocijas. Kopumā – no visa kā pa bišķim, pēc noskaņojuma.

Kā tu attiecies pret tieksmi pirkt dārgas un sarežģītas spoguļkameras ikdienas lietošanai?
Noraidoši. Viena iemesla dēļ – ļoti daudzi cilvēki nesaprot, ka spoguļkamera aiz sevis velk veselu kaudzi papildus izdevumus. Katrai konkrētai situācijai tomēr ir vajadzīgs cits objektīvs. Pats fotoaparāts sastāda mazu daļu no kopējā attiecībā pret papildus aprīkojumu. Man pašam mājās ir „ziepītis”. Dažkārt vienkārši negribas staipīt līdzi lielo somu, ja man vajadzēs bildes tikai fakta konstatācijai vai atmiņai. Tagad arī viedtālruņos ir lieliski fotoaparāti, „ziepjutrauki” ir kvalitatīvi.
Nevajag sarežģīt. Pats ar to saskāros, ka nopirku digitālo spoguļkameru, tāpēc aizgāju uz kursiem. Un vēl treniņš, treniņš, treniņš. Līdz šim brīdim mācos. Cilvēks nopērk kameru un domā – nu, tūlīt būs! Bet nesaprot, ka tām bildēm, ko viņš ir redzējis, ir nepieciešams pareizais objektīvs, kura vērtība var pārsniegt fotoaparāta vērtību.

Kur ir Liepājas visfotografētākā vieta vai visfotografējamākā vieta?
Ja runā par jūru, tad ļoti daudziem ir Ziemeļu mols. Kanālu diezgan daudz fotografē. Es personīgi esmu arī izgājis visu tramvaja līniju. Cenšos arī dabūt kādus netipiskos kadrus, citādāku skatupunktu. Liepājas fotogrāfu bildes ir tipiskas, neliepājnieki Liepāju fotografē citādāk.

Tomēr katram ir sava iemīļotā vieta, savs stūrītis. Fotografē ostu, promenādi.

Kas tevi iedvesmo?
Brīžam mūzika, citreiz laikapstākļi. Citreiz pa nakti nosapņoju kaut kādu sižetu. Brīžam kaut ko ieraugu, tad rodas ideja. Arī kolēģi, bildes.

Kas šobrīd ir tavā mūzikas sarakstā?
Man nav nekā konkrēta, pēc noskaņojuma. Brīžam latviešu šlāgeri, brīžam var metālu paklausīties. Mana vismīļākā ir "The Beatles" dziesma "Hey Jude". Tā man saistās ar  jaunību.

Tavs novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Veselību un spēku! Pārējais nāks pats.