Mākslinieces Lindas Vilkas piektajā un apjomīgākajā personālizstādē "re->kur ir palicis mans laiks" galerijas "Romas dārzs" Berči zālē apmeklētāji neredzēs akadēmiskus, klasiskus gleznojumos solīdos rāmjos, kas gan, mākslinieces vārdiem runājot, "nenozīmē, ka es neprotu gleznot!"
No Ventspils novada Tārgales nākušo Liepājas mākslas vidusskolas absolventi, tagad – šīs skolas pasniedzēju un Mākslas akadēmijas doktorantūras studenti šobrīd interesē laikmetīgā māksla un iespējas izpausties tajā. Viņa pieļauj, ka tas var likties neierasti, nesaprotami un kādu pat var atbaidīt ( "Tas ir OK, tā jābūt").
Linda Vilka: "Es gribētu, lai tas rosina padomāt par mākslu, ka tā nav tikai glezniņa ar rāmi, ka māksla tomēr ir tik ļoti dažāda!
Man galvenais ir stāsts un koncepts, pēc tā es vados, kādā medijā darbs taps.
Citreiz tas būs rakstisks teksts, citreiz instalācija, citreiz – video vai performatīva darbība vidē."
Linda Vilka: "Es ieliku izstādē sevi, ieliku savu ģimeni, savu pagastu. Esmu apkopojusi arī daļas no iepriekšējām izstādēm, tāpēc šoreiz iespējams redzēt mazliet plašāk manu pasauli, ieskatīties manā pašrefleksijā, kur es risinu dažādus emocionālus sastrēgumus, sabiezējumus."
Kopā ar mākslinieci mazliet pastaigājāmies pa izstādi, ceļu sākot pie vecākā no izstādes darbiem "Break me down tomorrow", kas tapis pirms trim gadiem un ir tāds kā ekspozīcijas centrs vai, kā saka pati māksliniece – atslēga.
Māksliniece neslēpj, ka cenšas būt ļoti atklāta pret sevi, tāpēc izstāde ir kā sava veida atkailināšanās. Arī darbs "Break me down tomorrow" ir viens no tādiem, un, kā atzīst māksliniece, šajā izstāžu telpā to izdevies eksponēt vērienīgāk nekā citur.
"Break me down tomorrow" bijis kā pagrieziena punkts.
Linda Vilka: "Es beidzot sapratu, kā īsti strādāt ar sevi – sāku risināt savas iekšējās problēmas.
"Break me down tomorrow" atspoguļo brīžus, kad kļuvu sagurusi, nokaitināta vai kaut kas pa īstam ēda nervus, un es bliezu krāsu uz audekla."
Šādi mākslinieces iekšējā spriedze ir pārnesta uz audeklu.
Linda Vilka: "Šis darbs kļuva par atslēgu, sāku saprast, ka, strādājot ar sevi, varu palīdzēt arī citiem. Tā ir programma, kā vispirms saprast, kas ir nogurums, piemēram, un kā no tā izkļūt."
Šī terapija turpinās arī vienā no Berči zāles nišām, kurā redzama sērija "Mēs drīkstam nogurt" ar darbiem, kas veidoti no sīkiem kristāliņiem, un katram A4 formāta darbam oriģinālā vajadzētu izskatīties pavisam citādi.
Linda Vilka: "Esmu ņēmusi oriģinālos komplektus un tos pārveidojusi, ejot pret ierasto kārtību, un radījusi savas gleznas, tāpat kā jaucot krāsas un triecot uz audekla."
Katrs no šiem kristāliem ir līmēts atsevišķi. Sērija kopumā paņēmusi astoņus mēnešus.
Māksliniece stāsta, ka daudz strādā ar tekstu – dažkārt tie kaut kur noklausīti, citkārt tie ir ikdienišķi komentāri, kāds vecāsmammas izteikums vai vienkārši vēlme pasmieties par sevi.
Linda Vilka: "Manā uzskatā burts ir triepiens, un es tā arī gleznoju. Vietām ir angļu valoda, vietām latviešu, jo katram konkrētajam tekstam ir savas nianses – pārnesumi, dažādas nozīmes, [kas nepakļaujas tulkošanai].
Neteikšu, ka rakstu šos tekstus – tie man iebliež pa pieri.
Ir bijis tā, ka pamostos nakts vidū, un es saprotu, ja nepierakstīšu šo tekstu, tas mani neliks mierā."
Vienu brīdi mākslinieci nodarbinājis jautājums par jēgu.
Linda Vilka: "Kas ir jēga? Kāda ir mana jēga? Kā es to saprotu? Divus gadus no vietas visu laiku – jēga, jēga, jēga! Kamēr es to atrisināju."
Tāpēc, pajoko māksliniece, maniem un vecmāmiņas kopīgi brūvētajiem vīniem nosaukumi ir "Jēga", "Sajēga", "Nejēga", "Bezjēga"...
Videodarbs, kura kadrā redzams mākslinieces vecāsmammas darinātais putnubiedēklis "Anniņa, kas dodas uz veikalu pēc piena". Foto: irliepaja.lv.
Otra izstādes tēma ir ieskats Lindas Vilkas dzimtas sieviešu eksistencē, un tur iesaistīta gan mākslinieces mamma, gan vecmāmiņa, kura savos 85 gados joprojām ir gatava kāpt kokos vai skriet ar pūķi pa pļavu. Šī tēma risināta gan videoinstalācijās, gan, piemēram, vēja zvanos, ko mākslinieces māte darinājusi no visdažādākajiem priekšmetiem.
Savukārt kā izstādes noslēguma daļa, kas apkopo abas jau nosauktās tēmas, ir Lindas Vilkas dzimtā Tārgale.
Linda Vilka: "Tā ir vieta, no kurienes esmu nākusi, vieta, kas man ir ļoti svarīga, vieta, uz kuru dodos, lai atgūtu enerģiju. Esmu strādājusi tur, uz vietas, radot "Tārgales vēstniecību", kurā mana mamma ir vēstniece un fragments no kuras ir skatāms izstādē."
Mērķis bijis strādāt kopradē, veicinot kopienas mākslu, lai Tārgales vide pārāk neiesūnotu un nekļūtu pārāk vienmuļa. "Tārgales vēstniecība" ir Lindas Vilkas maģistra darbs, beidzot Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedru.
Linda spriež, ka, pieņemot lēmumu par izstādes veidošanu "Romas dārzā", sapratusi, cik tas būs vērtīgi arī viņai pašai, jo apjomīgā izstāžu telpa ļaus sakārtot līdz šim mākslā noietos posmus.
Oktobra pēdējā trešdienā pulksten 17 Linda Vilka aicina uz artist talk jeb ekskursiju, kurā pastāstīs par saviem darbiem, savukārt 29.novembrī pulksten 17 paredzēta viņas vadīta meistarklase.
18
1