Pirmdien, 14.decembrī, Liepājas teātris bija aicinājis skatītājus uz tradicionālo diskusiju ciklā "Teātris un skatītājs". Atsaukušies bija mazāk, nekā citas reizes.

Vai nu gada nogales steiga vai nu tēmas pieteikums ("Hofmanis. Zelta pods. Pasakas žanrs un tās dramaturģiskais risinājums"), kas varēja šķist pārlieku akadēmisks, nebija pulcējis pārāk kuplu interesentu pulku.

Diskusijas vadītājas Rasas Bugavičutes vārdiem runājot, sapulcējušies bija tikai ""Zelta poda" draugi", līdz ar to diskusijas faktiski nebija, drīzāk – teātra draugu klubiņa tikšanās ar iemīļotajiem aktieriem Aneti Berķi un Rolandu Beķeri, kā arī liepājniekiem mazāk pazīstamo izrādes scenogrāfu un video mākslinieku Māri Kalvi. Savukārt Liepājas Universitātes lektores Sandras Okuņevas stāstījums par Hofmaņa daiļradi un teātra zinātnieces Edītes Tišheizeres uzruna (neklātienē), kā arī iestudējuma režisora Jana Villema van den Bosa atbildes uz teātra literārās daļas vadītājas Zandas Borgas jautājumiem (arī neklātienē) bija tik izglītojošas, ka jāpiekrīt diskusijas dalībniecei, kura atzina, ka šādas sarunas lietderība būtu lielāka, ja tā notiktu vēl pirms vai tūlīt pēc pirmizrādes. Teātra vadītājs Herberts Laukšteins, norādot uz nelielo interesentu pulciņu, gan uzdeva pretjautājumu: "Kā to izdarīt?"

Uzklausot aktieru un scenogrāfa stāstīto par iestudējuma tapšanu, neradās šaubas, ka visiem tas bijis liels pārdzīvojums, grūts darbs un neatsverama pieredze. Nedaudzie runātāji no skatītāju puses un diskusijas vadītājas izraudzītie citāti no izrādes skatītāju atsauksmēm sociālajos tīklos un teātra mājaslapā apliecināja, ka skatoties izrādi, daudzi ir piedzīvojuši brīnumu, sajūsmu un prieku. Kāds arī neslēpa, ka vajadzējis noskatīties izrādi divreiz, lai uztvertu ne tikai krāšņo formu, bet arī domas pavedienu.

Māris Kalve atzina, ka vēl tagad līdz galam nesaprot, "kā tas izdevās", tāpat kā nesaprot, kā aktieri un skatuves brigāde tiek galā ar vairāk nekā septiņdesmit pārbūvēm, nemitīgo pārģērbšanos un pārtapšanu citos tēlos. Taču, "radot šo izrādi, es dzīvoju savā Atlandīdā, tā bija mana Atlandīda!" Arī Rolands Beķeris, atceroties iestudējuma periodu, atzina, ka, gluži kā viņa atveidotais varonis Anselms, tolaik dzīvojis citā valstī, citā realitātē.

Kalve pastāstīja, ka ļoti mīl Liepājas teātri, un izrādes scenogrāfijas mehānismu veidojis tā, it kā teātris būtu uzkonstruēts tieši šai izrādei. Tas arī izdevies, atzina diskusijas dalībnieki, un Liepājas skatuvei tā "der, kā uzlieta". Tiesa, tas liedz iestudējumu spēlēt kur citur, un tas savukārt varbūt kavēja tikt pie kādas "Spēlmaņu nakts" balvas, lai arī "Zelta podam" bija veselas septiņas nominācijas.

Anita Berķe atzina, ka iestudējuma process bijis "ļoti ļoti radošs", un režisors "ļoti zināja, uz ko iet", tāpēc aktieri "nevarēja nepavilkties līdzi", bet rezultātu nebūtu izdevies sasniegt, ja izrādes aktieru ansamblis nebūtu tik saliedēts.

Jau vēstīts, ka izrādi "Zelta pods" šā gada februārī iestudēja režisors Jans Villems van den Boss. Tas ir spilgts formas iestudējums – laicīga pasaka pieaugušajiem.