Ar rakstnieka Ērika Kūļa gādību Centrālās zinātniskās bibliotēkas otrajā stāvā turpmāk apmeklētājus sagaidīs tēlnieka Raimonda Gabaliņa veidotais Egona Līva portrets.

Šamotā veidotais portrets atveido rakstnieku tādu, kāds tas bija savas dzīves pēdējos gados, nevis jaunībā, un, kā sacīja darba autors tēlnieks Raimonds Gabaliņš, tas novietots uz konstruktīvisma un modernisma garā veidota postmaneta.

Egona Līva piemiņas monumenta idejas autors ir rakstnieks Ēriks Kūlis, un tā ir viņa dāvana Liepājai. To atzinīgi novērtēja bibliotēkas vadītāja Ilga Erba, domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis un Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, kurš atzina, ka pilsēta nemaz tik bieži dāvanas nesaņem, un iepriekšējā esot bijusi Dajevska gleznu kolekcija, kas dāvināta muzejam.

Rakstnieks un režisors Andrejs Migla savukārt atzina, ka skulptūras atklāšana ir lielisks ievads šā gada Dzejas dienām, kas sāksies nākamnedēļ. Viņš atgādināja, ka rakstnieks Egons Līvs bijis arī dzejnieks, un jau pēc viņa nāves klajā nāca lielisks krājums "Asteru medus", kurā līdzēs vēstulēm un piezīmēm atrodama arī dzeja.

Monumenta atklāšnā klāt bija arī daži vietējie "jūras vilki" – Aivars Boja, Eduards Raits, Kārlis Ludāns, bet aktieris Jāni Dreiblats nolasīja Līvam veltīto Ērika Kūļa eseju "Satikšanās".

Ēriks Kūlis ir arī pērn apgādā "Zvaigzne ABC" klajā laistās Egona Līva grāmatas "Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem" sastādītājs, bet kopā ar kādreizējo Liepājas ostas pārvaldnieku Aivaru Boju viņi ziedoja naudu piemiņas plāksnei pie nama Baznīcas ielā 20, kurā kādu laiku dzīvojis rakstnieks Egons Līvs.

Latvijas Rakstnieku savienība un Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde iedibinājusi arī literatūras konkursu par Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis", ko šogad pasniegs jau piekto gadu pēc kārtas.

Egonam Līvam 31.augustā būtu apritējis 91 gads.