18.septembrī Rīgas Centra bibliotēkā, klātesot Hamleta lomas tēlotājam Rihardam Rudākam, Smiļģa muzeja darbiniekiem, teātra zinātnieču plejādei, notika grāmatas "Hamleta vārdi" atvēršana.

"Kāpēc Hamlets un kāpēc – vārdi?" Šis bija pirmais jautājums, ko grāmatas autorei, jaunajai teātra zinātniecei,Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniecei Vēsmai Lēvaldei, uzdeva Rīgas Centra bibliotēkā, kur notika režisoram Oļģertam Kroderam veltītās grāmatas "Hamleta vārdi" atvēršana un fotogrāfa, grāmatas vāku un virknes ilustrāciju autora Laimoņa Stīpnieka izstādes atklāšana. Galvenokārt tieši izstādes dēļ, kā arī tāpēc, ka daudzi cilvēki, kas palīdzēja tapt grāmatai, ir rīdzinieki vai valmierieši, grāmatas pirmā atvēršana notika Rīgā, atzina Lēvalde.

Trešdien, 20.septembrī, pulksten 17 "Hamleta vārdu" atvēršana paredzēta Liepājas teātrī.

"Hamleta vārdi" ir tikai trešā grāmata par leģendāro režisoru – pirmās, "Oļģerta Krodera laiks" kas klajā nāca 1996.gadā, vēl režisoram dzīvam esot, autore ir Silvija Freinberga, bet otru – "Mēģinu būt atklāts" – sarakstījis režisors pats. Jaunākajā grāmatā – "Hamleta vārdi" –  Vēsma Lēvalde pētījusi šauru, taču vēl neskartu aspektu, proti, kā “Hamlets" ietekmējis visu režisora radošo darbību. Pētījumā autorei palīdzējuši arī Hamleta lomu atveidotāji Rihards Rudāks un Juris Bartkevičs, bet, pateicoties teātra zinātniecei Edītei Tišheizerei, bijusi iespēja iedziļināties Valmieras teātra bibliotēkas glabātajā Krodera arhīvā, ko līdz šim vēl neviens nav pētījis. Grāmatā iekļautas arī intervijas ar Oļģertu Kroderu un aktieriem Rihardu Rudāku un Jāni Makovski.

Tomēr – kāpēc Hamlets un kāpēc – vārdi? Uz šiem jautājumiem grāmatas atvēršanā atbildēja pats režisors. Intervijā grāmatas autorei Kroders saka: "Teātris ir skatītāja saruna ar skatuvi". Arī grāmatas apakšvirsraksts “Klasika un teksts Oļģerta Krodera interpretācijā" apliecina, ka vārdam grāmatā veltīta īpaša uzmanība. Savukārt teātra kritiķe Ieva Rodiņa atzina, ka Lēvalde "caur tēmu "teksts teātrī" iezīmējusi Krodera vietu latviešu teātrī".

Savukārt, to, ka Šekspīra lugā “Hamlets" ir viss, Kroders teicis ne reiz vien, un režisora balss to apliecināja arī grāmatas atvēršanā: ""Hamlets" tā kā skaitās pasaules labākā luga. Visa dramaturģija, kas nākusi pēc "Hamleta", no Hamleta būšanas smeļas un atkārtojas. Visa pārējā dramaturģija ir Hamleta variācijas. Hamlets ir neizsmeļams. Katru reizi atklājas kaut kas, kas šinī brīdī aktuāls."

Kroderam Hamlets bija neizsmeļams iedvesmas avots. Lugu dažādos Latvijas teātros režisors iestudēja ik pēc 12 gadiem, kļūstot par visā Baltijā vienīgo režisoru, kurš šo pasaules lugu numur viens uz skatuves uzvedis četras reizes – to grāmatas atvēršanā atgādināja teātra kritiķe Guna Zeltiņa.

Guna Zeltiņa arī sacīja: "Vēsma tiešām ir izdarījusi tādu darbu, ko vēl nav neviens teātra pētnieks līdz šim izdarījis, proti, viņa pilnīgi skrupulozi, detalizēti ar ārkārtīgi reti izmantotiem un maz zināmiem arhīvu materiāliem, teātra sēžu protokoliem un dažādiem dokumentiem ir izsekojusi visu Oļģerta Krodera četru ''Hamleta'' iestudējumu tapšanu."

Teātra kritiķe Valda Čakare uzsvēra, ka “laiks iecels Kroderu klasiķu kārtā", un atzina, ka “darbs prasa turpinājumu", turklāt, “ar šīs pašas autores rokām, sirdi un prātu".

Grāmatu augstu novērtēja arī literatūrzinātieks Benedikts Kalnačs, Liepājas Universitātes profesors Edgars Lāms, izdevuma finansētājas – Liepājas Kultūras pārvaldes – vadītājs Juris Jirgens un citi.

Grāmata tapusi, balstoties uz Vēsmas Lēvaldes promocijas darbu mākslas doktora grāda iegūšanai, pie kura autore strādājusi piecu gadu garumā.