"Cafe Antikvariāts" sniedz iespēju ne tikai baudīt daudzveidīgus Austrijas vīnus, bet ar erudīta vīnziņa – Raimonda Tomsona – palīdzību arī pamāca, kā to darīt.

"Cafe Antikvariāts" īpašniekam Mikum Fominam nesen bija izdevies atvilināt uz Liepāju maijā vairāk nekā trīsdesmit valstu profesionāļu konkurencē par Eiropas un arī Āfrikas labāko vīnzini atzīto Raimondu Tomsonu. Iespējams, tieši pateicoties savai Austrijas vīnu kolekcijai, kādu neatrast citās Liepājas kafejnīcās.

Pirms degustācijas, kas bija sapulcējusi nelielu, bet ieinteresētu vīna baudītāju pulciņu, Tomsons iepazīstināja ar sevi – dzimis Mazirbē, izglītību guvis Rīgas Tūrisma skolā, pieredzi – vīnziņa amatā restorānā "Vincents", bet īsto profesiju apguvis savās "otrajās mājās", Austrijas vīna akadēmijā. Tagad vīnzinis bauda profesijas priekšrocības – ceļo, izgaršo labus vīnus, "un par to man vēl maksā".

Iesākot savu priekšlasījumu, Raimonds Tomsons visus aizveda astoņus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras senā pagātnē senās Anatolijas (Turcijas), Gruzijas un Armēnijas teritorijās, jo tieši tur un tad sākas vīna vēsture. Izrādās, tikai nākamajā vīna vēstures posmā parādās Grieķijas vārds, un šo posmu var dēvēt par "kulturālas vīna baudīšanas" aizsākumu.

Novērtē profesionāļi
"Austrijā ir ne tikai populāri slēpošanas kūrorti, bet arī vieni no labākajiem baltvīniem pasaulē. Taču to īsti novērtē tikai profesionāļi, pārējie joprojām skatās ar piesardzību," atklāja vīnzinis. "Visi zina Itālijas, Francijas vīnus, daudzi – Spānijas, Jaunās pasaules, bet Austrijas vīnus joprojām nav viegli piedāvāt, jo daudzi skatās ar neuzticību."

Austrijas vīni ir viegli saprotami un reizē – tie ir atklājums, stāsta vīnzinis. Turklāt aptver plašu spektru – tajā ir gan unikāli sarkanvīni un izsmalcināti baltvīni, gan deserta vīni, bet labākais Austrijas vīna reģions ir pusstundas attālumā no Vīnes.

Lai īsti izbaudītu vīnu, ir kaut nedaudz jāsaprot sarežģītā vīna pasaule un, galvenais, jānovērtē, cik smags roku darbs ir izaudzēt vīnogulājus un pārvērst tās kvalitatīvā vīnā. Lai to saprastu, ir jāsatiek īsts vīndaris un jāpastaigā pa vīna dārzu, stāsta vīnzinis.

Arī vīna baudīšanai ir savi noteikumi, sākot jau ar glāžu izvēli. Piemēram, dzirkstošo vīnu labāk baidīt no šauras glāzes – lai tik ātri nepazūd burbuļi, kas ir viens no laba šampanieša un dzirkstošā vīna rādītājiem. Savukārt sarkanvīnu ieteicams baudīt no lielas glāzes – tad labāk var sajust aromātu, novērtēt krāsu un arī garšu.

Jāsāk ar dzirkstošo
Degustācija sākas ar dzirkstošā vīna baudīšanu. Lai gan Austrijā stingri jāievēro likums – visus vīnus darināt tikai no šajā valstī audzētām ogām (atļautas ir 35 šķirņu vīnogas), darinot dzirkstošo vīnu, vīndari cenšas pēc tuvības ar Francijas Šampaņas reģiona vīniem. Tos, lai iegūtu "īstos burbuļus", raudzē divreiz. Ogļskābās gāzes (CO₂₎ spiedienam šampanieša pudelē jābūt sešas atmosfēras un dzērienam jābūt izturētam vismaz deviņus mēnešus, tad tas iekļūst kategorijā "klasiskais vīns". Šim vīnam rauga baktērijas piešķīrušas "krēmīgu, grauzdētas maizes aromātu". Vīns ar atzīmi "Reserve" uz šīm pašām rauga baktērijām būs izturēts vismaz 18 mēnešus, bet "Grosse Reserve" – vismaz trīsdesmit.

Dzirkstošo, "Grosse Reserve" klases "Leberl Welschriesling Brut Burgerland", ar ko sākas degustācija, Tomsons dēvē par "patīkamu, labi sabalansētu, ar maigi zīdainu burbuli". Welschriesling šķirne, pēc vīnziņa sacītā, ir "balto vīnogu karaliene, aristokrātiska, ar dabiski augstu, dzīvīgu skābumu". Tā mīl vēsu klimatu, tāpēc ir ļoti piemērota Eiropas ziemeļu valstīm.

Pēc dzirkstošā vīna tiek baudīti rislingi, sajustas sulīgu, gatavu persiku un aprikožu notis un saules tuvums. Noklausāmies stāstu par 16 Austrijas vīna reģioniem, no kuriem tikai deviņiem piešķirts īpašs tituls D.A.C. (Districtus Austria Controllatus), taču dažkārt par kuru varbūt svarīgāks ir konkrētā vīna dārza, piemēram, Jozefa Leberla, nosaukums. Pēc tam vīnzinis iepazīstina ar tipisko Austrijas vīnogu Grüner Veltliner, kuru reti audzē ārpus Austrijas. Šo vīnogu vīniem piemīt pikants raksturs – ingvera, jasmīna, balto piparu, medus notis. Nereti vīns ozolkoka mucās briedināts pat piecus sešus gadus, un pudele īpaši laba "Grüner Veltliner" var maksāt pat ap 40 eiro. Grüner Veltliner vīni ir izcila piedeva veģetāriem ēdieniem.

Izteikti "gastronomisks"
Pārejot pie sarkanvīniem, vīnzinis brīdina: raksturīga kļūda ir pārāk auksti baltvīni un pārāk silti sarkanvīni – sarkanvīna pasniegšanas optimālā temperatūra ir apmēram 16 grādi.

Runājot par Austrijas sarkanvīniem, īstam vīnu pazinējam, tas ir "šoks un izbrīns", saka Tomsons. Austrijas sarkanvīni ir izteikti "gastronomiski" – to skābums palīdz šķelt taukus, tāpēc vīns ir ieteicams gan pie cūkgaļas, gan jēra gaļas un citiem trekniem ēdieniem.

Sākot baudīt sarkanvīnus, Tomsons novērtē "St.Lourent Altenberg" no "Antikvariāta" krājumiem. St.Lourent vīnogulājiem ir zemas ražas (Svētā Lorensa diena ir 10.augusts, un tas ir laiks, kad vīnoga sāk krāsoties sarkana), oga ir ārkārtīgi sarežģīta, pēc garšas mazliet līdzīga Pinot Noir šķirnes vīnogai. Konkrētais "St.Lourent" no "Antikvariāta" krājumiem ir 18 mēnešus izturēts ozolkoka mucās un tam piemīt maigi, zīdaini tanīni, vīns īpaši piemērots zinātājiem un vīna mīļotājiem.

Plašāk stādītā sarkano vīnogu šķirne Austrijā ir Zweigelt, un tai piemīt garšaugu, upeņu lapu notis, pikantums un nedaudz mazāks skābums nekā svētā Lorensa vīnogām.

Savukārt par labākajiem Austrijas sarkanvīniem tiek uzskatīti no Fölligberg vīna dārziem nākušo vīnogu vīni. Šie vīnogulāji nāk no augsnes, kas bagāta ar kaļķakmeni, jo pirms miljons gadiem atradusies zem ūdens. Degustācijas vakarā baudām "Leberl Blaufränkisch Fölligberg" un tikpat lielisko "Leberl Blaufränkisch Glorienstein".

Pavisam degustācijas laikā nobaudīti septiņi dažādi vīni (neskaitot bonusus), gūts milzumdaudz zināšanu par šo dievu dzērienu vispār un konkrēti par bagāto un daudzveidīgo Austrijas vīnu pasauli, bet galvenais – lieliski pavadīts laiks labā sabiedrībā.