Sestdien, 10. maijā, Tirgoņu ielā 22, "Cafe Antikvariāts" priekškars vērsies monoizrādei "Kontrabass". Galvenajā lomā – Ģirts Lukevics, iestudējuma režisors  – Leons Leščinskis.

2002.gadā Ivars Lūsis Liepājas teātrī bija iestudējis monoizrādi "Kontrabass" ar Ģirtu Lukevicu galvenajā lomā. Tiem, kas toreiz noskatījās iestudējumu, tas bija neaizmirstams notikums. Kad pēc 12 gadiem nejauši satikās Mikus Fomins un Ģirts Lukevics, notika īssavienojums, jo abi vienlaikus bija domājuši par vienu un to pašu – pasaulē populāro Patrika Zīskinda lugu "Kontrabass". Iemesli katram bija savi – Mikus to redzēja kā ideāli piemērotu izrādi savai  topošajā "Cafe Antikvariāts" (tās atrašanās vieta – Tirgoņu ielā, tur, kur kādu laiku patiešām bija antikvariāts). Ģirts Lukevics? Par to aktieris stāsta pats.

Kāpēc atkal "Kontrabass"?
Vārds "atkal" nav īsti riktīgs. Tehniski ir "atkal", jo pirms gadiem divpadsmit bija "Kontrabass", un ir arī tagad. Bet toreiz bija pavisam savādāk. Kā teica Leons [Leščinskis] – otrreiz tajā pašā upē iekāpt nevienam nav izdevies. Labi, no vienas puses tā ir tā pati upe, bet no otras – pavisam cita!

Bet Zīskinds? Luga? Materiāls taču ir tas pats. Kas tur bija tāds, kas lika par to atcerēties?
Doma, ka es varētu atgriezties pie "Kontrabasa", man ik pa laikam uzplaiksnīja jau kādus pāris gadus – bija sajūta, ka neesmu kaut ko izdarījis līdz galam. Varbūt arī tāpēc, ka toreiz es gan spēlēju, un – paldies, Dievam! – izrāde arī ļoti labi aizgāja, bet to ļoti krasi noņēma no repertuāra. Kāpēc, nezinu. Par sevi arī nevarēju saprast – kāpēc? Bija jau tie trīsdesmit, bet tik un tā biju zaļš – pirms pieciem gadiem ienācis teātrī... Tas arī bija laiks, kad regulāri braucu filmēties pie krieviem.

Vai tev toreiz nesākās "zvaigžņu slimība"?
Nu, kas tas ir?! Savu mūžu nekas tāds man nav bijis! Biju safanojies, ka tās lietas gāja uz priekšu, bet es centos to visu transformēt tā – ja man ir labi, lai ir labi arī apkārtējiem, manam teātrim.

Bet, vai nu es kaut ko nesapratu pareizi vai mani nesaprata... Tad arī visi s... manā dzīvē sākās. Sāku dzert.

Un kam tu ar to iespītēji?
Tas pat nebija spīts... Tāds ačgārns problēmu risināšanas veids... Pinīgi ačgārns. Pilnīgi garām. Un, kad tu esi uz tās "kara takas", tu vairs nedomā, kurp ej, kur atdursies, ar ko tiecies, ar ko runā...

Bet tas ir beidzies? Punkts pielikts?
Kaut kas jau ir sācis kārtoties pa plauktiem, bet punkts tam haosam, kas ir bijis manā galvā, tiks pielikts 10.maijā. Punkts ir jāpieliek. Tieši kā tam kontrabasistam Zīskinda stastā, kurš ir nolēmis – šovakar es pielikšu punktu, aiziešu un mainīšu savu dzīvi.

Kā izveidojās šis "komplekts" – tu, Leons Leščinskis, "Antikvariāts"?
Kā jau teicu, man bija doma atgriezties pie šīs stāsta un izstāstīt to mazliet savādāk, ieliekot savas dzīves pēdējo desmit gadu pieredzi, un līdz ar to arī – kopā ar skatītāju, jo izrāde ir dialogs ar publiku – rodot kaut kādas atbildes uz jautājumiem, kas mani nomoka.

Pērnajā decembrī vai novembrī stāvēju uz ielas, un man pienaca klāt Mikus: "Vai tu vēl atceries savu "Kontrabasu"?"

Jā, atceros – šeit [rāda uz krūtīm] un šeit [pieliek pirkstu pie galvas]...

Ja es pats vēl šaubījos, tad viņš mani pārliecināja. Un es uzrunāju Leonu, jo es sapratu, ka man vajag tieši viņu – gan kā režisoru, gan kā kolēģi, gan kā cilvēku, gan kā draugu. Ar savu pieredzi, savu skatījumu, meistarības lietām. Viens pats es to neizdarītu. Šajā gadījumā viņš ir ne tikai režisors, varbūt pat vairāk konsultants, nekā režisors.

Mēģinājumu laikā mums ir arī sarunas, godīgas sarunas, bez meliem, bez izlikšanās – par izrādi, par mani, kāpēc tā ir noticis. Vakar, varbūt drīzāk aizvakar, ļoti daudzkas ir bijis šķērsām, bet tas ir bijis, un es to nevaru mainīt. Tas ir jāpieņem...

...un jāiet tālāk. Jo šodien tu jau esi cits cilvēks?
Es ļoti ceru. Un gribu, lai šī izrāde  kļūst par patiesāko un godīgāko manā dzīvē. Jo negribas melot  vairs ne brīdi. Ne velti saka – patiesība atbrīvo.

Ja viss izdosies, vai "Kontrabasam" varētu būt turpinājums?
Neesmu tik tālu aizprātojies, bet domāju, ka neapstāšos pie "Kontrabasa". Dažas idejas man galvā rosās.

Tad – lai izdodas! Jo vairāk tāpēc, ka šādu kamerstila izrāžu niša Liepājā ir absolūti brīva.

Biļetes uz pirmizrādi un turpmākajām izrādēm (piecas sestdienas pēc kārtas) nopērkamas visās "Biļešu Paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv.