Valsts kontroles (VK) revīzija Liepājas domes grāmatvedībā atklājusi  virkni nepilnību un kļūdu, kā arī sniegti vairāki ieteikumi, kā darbu uzlabot.

Noslēdzoties Valsts kontroles ikgadējai revīzijai Latvijas pašvaldībās, kritiku un ieteikumus, kā uzlabot darbu, uz 26 lappusēm, saņēmusi arī Liepājas pašvaldība (lasiet VK ziņojumu, spiežot uz iekrāsotās saites). Kā Finanšu komitejā ceturtdien, 1.oktobrī, sacīja domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs, "tas nav nekas jauns, tādas kontroles notiek katru gadu". Šajā reizē VK kontrolējusi 29 pašvaldības, trīs no tām, tajā skaitā Liepājas, – padziļināti.

Kā izteicās Fricbergs, "VK retorika ir tāda, ka liekas – ir sliktāk, nekā patiesībā", bet "nekas nav nozagts, nokrāpts, pazaudēts". Un kopumā VK esot atzinusi, ka "mēs labojamies". Fricbergs arī teica paldies VK par sniegtajiem ieteikumiem, kā pilnveidot grāmatvedības darbu.

VK ziņojumā ir piecas sadaļas, un katrā no tām analizēts domes darbs kādā no pašvaldības jomām – grāmatvedības politika, nekustamā īpašuma uzskaite, ielu remonti, ilgtermiņa ieguldījumi, nodokļu uzskaite, bioloģisko vērtību jeb mežu un koku uzskaite.

VK arī sniegusi ieteikumus, kuru ieviešanai pašvaldība pārskatīs īstenoto grāmatvedības politiku, tajā skaitā tiks pārskatīta īpašuma uzskaite, iekšējās kontroles procedūras un ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Kā skaidro Liepājas domes Finanšu pārvaldē, Valsts kontroles sniegtais atzinums devis pamatu pārskatīt pašvaldības grāmatvedības politiku un aktualizēt to atbilstoši jaunākajiem metodiskajiem norādījumiem. "Grāmatvedība ir process, kurš nemitīgi var tikt papildināts ar jaunākajām nostādnēm, aktualitātēm un izmaiņām normatīvo aktu piemērošanā. Veiktā revīzija parāda, ka Liepājas pašvaldības rīcība nekādā ziņā neliecina par krāpšanu vai neatbilstībām, kas varētu norādīt uz izsaimniekošanu vai ietekmētu pašvaldības darbu kopumā. Pārmetumi pašvaldībai galvenokārt ir saistīti ar grāmatvedības uzskaites sistēmas precizitāti un datu aktualitāti, kurus mēs izmantojam no dažādām datu bāzēm. Valsts kontrole ir veikusi pārbaudes 29 pašvaldībās, tai skaitā 6 lielajās pilsētās, un gandrīz visās ir konstatētas saturiski līdzīgas nepilnības. Tas norāda uz to, ka pārmetumi nav raidāmi tikai šo pašvaldību virzienā, bet ka pastāv arī virkne neatbilstību un pretrunu normatīvajos aktos, to atšķirīgajā interpretācijā un piemērošanā," skaidro Fricbergs.

Saskaņā ar domes izpilddirektora rīkojumu uzdots aktualizēt pašvaldības vienoto grāmatvedības politiku, tajā paredzot arī izmaiņas kārtībā, kādā grāmatvedības uzskaitē tiek uzņemtas būves vai infrastruktūras objekti.

"Eiropas Savienības projektu ietvaros tapušie infrastruktūras objekti grāmatvedības uzskaitē līdz šim tika nodoti tikai pēc kopējā projekta noslēguma un visu gala maksājumu apstiprināšanas. Piemēram, ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projektu uzsāka 2011.gadā, bet noslēdza tikai 2014.gadā, taču šajā projektā bija iekļauti kopskaitā 18 atsevišķi objekti, kuru sastāvā bija 51 tehniskais projekts. Katrs no šiem objektiem ekspluatācijā tika nodots pakāpeniski ar atsevišķu aktu, taču kā pamatlīdzekļi pašvaldības bilancē tie tika uzskaitīti tikai 2014.gadā pēc kopējā projekta noslēguma. Tādējādi veidojās situācijas, kad pašvaldības bilancē atsevišķi infrastruktūras objekti uzrādās kā būvobjekti, lai arī faktiski ir pabeigti un jau tiek lietoti. Pēc konsultēšanās ar Valsts kontroli šo kārtību paredzēts precizēt," skaidro Finanšu pārvalde.

Pēc Valsts kontroles ieteikuma papildināts arī pašvaldības grāmatvedības uzskaitē iekļaujamo objektu saraksts.

"Līdz šim tajā nav bijušas uzrādītas Izglītības pārvaldes mazvērtīgās bērnudārzu nojumes, lai arī tās visas tiek pārraudzītas, koptas, uzturētas un apsaimniekotas. Līdz šim kopumā ārpus grāmatvedības uzskaites bijušas 69 šādas būves, taču šogad veikta visa Izglītības pārvaldes pārraudzībā esošo iestāžu apsekošana dabā un apzinātas grāmatvedības uzskaitē neuzskaitītās nojumes un šķūnīši," skaidro Finanšu pārvalde.

Līdzīgi Nekustamā īpašuma pārvalde līdz šā gada beigām plāno pārskatīt arī pašvaldības īpašumā esošo ēku atlikušo lietderīgās lietošanas laiku, jo šobrīd daudzām ēkām noteikts maksimālais pieļaujamais.

"Vēsturiski veidojusies situācija, ka, piemēram, savulaik likvidējot namu pārvaldes un pārņemot īpašumus pašvaldības uzskaitē, to atlikušais lietošanas laiks noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, taču neņemot vērā reālo nolietojumu un tehnisko stāvokli. Pašvaldības rīcībā ir informācija un apsekošanas akti par ēku reālo stāvokli, taču grāmatvedības uzskaitē atlikušais lietošanas laiks nav koriģēts, jo tas iespējams tikai ar sertificēta vērtētāja atzinumu, kas prasa ievērojamus papildu finanšu resursus," pamato Finanšu pārvalde.

"Iepazīstoties ar Valsts kontroles revīzijā konstatēto Liepājas pašvaldības grāmatvedības uzskaitē, redzams, ka liela daļa no datu neatbilstībām ir skaidrojama ar nepietiekami kvalitatīvu datu apmaiņu starp pašvaldību un atbildīgo institūciju uzturētajiem valsts reģistriem. Piemēram, Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka pašvaldības uzskaitē ir divi dabā neesoši dzīvokļi. Ēka jau pirms vairākiem gadiem tikusi demontēta, tā izslēgta no grāmatvedības uzskaites, taču Valsts Zemes dienesta kadastra sistēmā abi dzīvokļi palikuši uzskaitē atsevišķi, tādēļ arī parādījušies pašvaldības datos. Tāpat neatbilstības konstatētas saistībā ar vairākiem īpašumiem, par kuriem ir noslēgti pārdošanas līgumi, taču pircēji nav nokārtojuši savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, līdz ar to īpašums oficiālajos reģistros joprojām saglabājies uz pašvaldības vārda," skaidro pārvalde.

Tāpat revīzijā norādīts, ka pašvaldības zemes vērtība ir nepamatoti palielināta vismaz par 183 miljoniem eiro.

"Tas saistīts ar 2010.gadā pieļautu tehnisku kļūdu datu atlasē no Valsts zemes dienesta. Tā kā automātiski datus nav iespējams atjaunot, veicot manuāli zemes pārvērtēšanu pēc kadastrālās vērtības, speciālisti kļūdaini piemērojuši aili ar summēto kadastrālo vērtību, kurā iekļauta ne tikai zemes, bet arī ēkas kadastrālā vērtība. Jau pagājušajā gadā tika veikts šīs kļūdas labojums, un katrs grāmatvedības ieraksts pārvērtēts.

Lai risinātu problēmas ar datu savstarpēju apmaiņu un salīdzināšanu, dome jau iepriekš vērsusies pie datu bāzu uzturētājiem ar aicinājumu novērst pašvaldībām pieejamo datu neatbilstību valsts reģistros, tai skaitā, Valsts mežu dienestā, Valsts zemes dienestā un Zemesgrāmatās.

Pašvaldība jau kopš 2014. gada ir īstenojusi pakāpenisku grāmatvedības un uzskaites sakārtošanu un pilnveidošanu, novēršot neprecizitātes datos. Jau pagājušā gada beigās veiktajā inventarizācijā pakāpeniski apkopotas gadu gaitā uzkrājušās neprecizitātes un apzināta to novēršanas nepieciešamība, taču pašvaldības grāmatvedības uzskaitē ir vairāk nekā 17 tūkstoši pamatlīdzekļu vienību, un lielākā daļa ir īpašumi, tāpēc pilnā apjomā visu datu korekciju nav bijis iespējams paveikt, jo tas saistīts ar nepilnībām valsts datu reģistros un ievērojamu pašvaldības resursu iesaisti, kas ierobežota budžeta apstākļos uzskatāmi par nesamērīgiem.

Sagatavojot pašvaldības 2014.gada darbības pārskatu, uz to tika norādīts arī vadības un zvērināta revidenta ziņojumā, ar kuru iepazīstināti deputāti un sabiedrība. Tajā zvērināts revidents norādījis, ka pašvaldības bilances postenī „Zeme, ēkas un būves" pašvaldības īpašumu domājamās daļās ir ieskaitītas daļas par zemēm un citiem īpašumiem, par kurām privatizācijas procesa laikā ir noslēgti pirkuma līgumi, taču īpašuma ieguvēji savas īpašuma tiesības juridiski nav noformējuši līdz galam, un pirkuma līgumi nav reģistrēti Valsts Zemes dienestā un Zemesgrāmatā. Līdz ar to minētajos reģistros kā īpašnieks uzrādīta pašvaldība, kas savā uzskaitē par pamatu ņem Zemesgrāmatas datus un katru pārskata gadu nekustamā īpašuma daļas samazina atbilstoši izmaiņām Zemesgrāmatā.

Tāpat pašvaldības 2014.gada finanšu pārskata skaidrojumos norādīts, ka 2014.gadā pašvaldībā veikta atkārtota salīdzināšanās ar Valsts Zemes dienesta datiem par zemes kadastrālo vērtību attiecībā pret 2010.gada 31.decembri, kuras rezultātā pašvaldībai piederošajai zemei tika konstatēta atšķirīga kadastrālā vērtība un tā tika koriģēta, piemērojot 2010.gada kadastrālo vērtību.

Visu Valsts kontroles prasību ieviešana nekustamo īpašumu uzskaitē prasīs ilgstošāku laika periodu, un tas atkarīgs no pašvaldības finanšu iespējām katru gadu. No pašvaldībai piederošajiem aptuveni 4700 dzīvokļu šogad Zemesgrāmatā atbilstoši jaunajām prasībām pārreģistrēt iespējams tikai ap 1000 dzīvokļu, līdz ar to pilnīgai šī jautājuma sakārtošanai būs nepieciešami līdz pieciem gadiem. Taču, ja šādas prasības ir, tad mēs, bez šaubām, tās pildīsim," uzsver Finanšu pārvaldes vadītājs.