Portāls irliepaja.lv piedāvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka vietnieka attīstības jautājumos Ulda Hmieļevska sagatavoto uzstāšanos, ar kuru viņš piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļas, "Swedbank" un Liepājas pašvaldību organizētajā Kurzemes biznesa kluba pasākumā"Liepājas un pasaules bizness šobrīd un pēc "Covid-19"".

"Covid-19", protams, jūtami atsaucas uz mūsu visu dzīvi un ikdienu, taču tā otrajā vilnī Liepājas rūpniecība, kas ir pilsētas ekonomikas un nodarbinātības stūrakmens, ir noturējusies stingri un neplāno izkustēties. Tāpēc, atkāpjoties no šodienas problēmām, piedāvāju gan atskatīties nesenā pagātnē, gan padomāt par Liepājas ekonomikas nākamo gadu izaicinājumiem, paskatoties uz tiem no Liepājas rūpniecības prizmas.

2017.gada sākumā, kad Liepājas SEZ 20 gadu jubilejas gaidās izvirzījām ambiciozu mērķi – panākt, lai četru gadu laikā tiktu uzbūvētas 10 jaunas rūpnīcas, izejas pozīcija bija pavisam cita – pilsēta vēl nebija atguvusies ne no 2008.gada finanšu krīzes, ne no "Metalurga" darbības apstāšanās. Bezdarba līmenis joprojām bija augsts – 8,6% jeb absolūtos skaitļos trīs ar pusi tūkstoši liepājnieku. Tieši darba vietu trūkums bija viena no lielākajām problēmām, kuru sākām strauji risināt. Rezultātā 2017.gada otrajā pusē vairāki ražošanas uzņēmumi pieņēma pirmos investīciju lēmumus un sāka projektēšanas darbus daudzām jau šobrīd uzbūvētajām rūpnīcām.
 

Tas ļāva saskatīt jau nākamos izaicinājumus, piemēram, ka ar esošajiem bezdarbniekiem jaunās vakances nebūs iespējams nosegt. Izveidojām un aktīvi sākām īstenot reemigrācijas programmu, izveidojot gan vienas pieturas aģentūru, kas mērķtiecīgi aicināja atgriezties Liepājā agrāk darba meklējumos uz ārzemēm izbraukušos liepājniekus, kā arī palīdzēja savest kopā darba devējus ar darba ņēmējiem un risināt citus ar atgriešanos saistītos jautājumus.

Kopš ambiciozā mērķa nospraušanas

dažu gadu laikā ir uzbūvētas 10 jaunas rūpnīcas ar kopējo platību 52 tūkstoši kvadrātmetru jeb 5,2 hektāriem zem jumta

– tas pēc kvadratūras ir vairāk nekā piecu mūsu lielo tirdzniecības centru kopplatība. Šo ražotņu ēkās šobrīd strādā vairāk kā 850 darbinieku. Jā, daļā no jauno rūpnīcu ēkām ir izvietojušies jau esošie Liepājā strādājošie uzņēmumi, taču viņu atbrīvotās telpas ir devušas iespēju paplašināties citiem Liepājas uzņēmumiem, piemēram, "Silkeborg" un "Baltic Rim" un pilsētā ienākt jauniem ražotājiem, piemēram, "Tinby", "FTS Baltic", "LPSP" un citiem. Vecās telpas ir aizpildītas un devušas iespēju radīt simtos skaitāmas jaunas darba vietas.
 

Līdz ar to, sākoties "Covid-19" krīzei, Liepāja stāvēja uz salīdzinoši stabiliem ekonomiskiem pamatiem ar sabalansētu ekonomikas struktūru un būtiski lielāku rūpniecības un pakalpojuma sektora apgrozījumu , kā arī neatkarības laika zemāko bezdarbu (5,5% jeb par 1300 bezdarbniekiem mazāk kā 2016.gada beigās). Šo faktoru kopums Covid Liepāju ir atmetis nevis vairs uz divciparu bezdarba skaitli, bet 2017.-2018.gada līmeni (6,2% oktobra beigās). Tikko noteiktie ierobežojumi, diemžēl, situāciju uz brīdi vēl padarīs sliktāku, taču ziņa, ka Lielbritānijā jau apstiprināta pirmā "Covid-19" vakcīna, un arī Latvijā ap jauno gadu mediķi saņems pirmās vakcīnas, liek optimistiskāk raudzīties uz nākamo gadu gan Liepājas uzņēmumu eksporta tirgos, gan pašā Liepājā. Vienlaikus šī gada pirmā un trešā ceturkšņa ražošanas apjomu rādītāji (+17% un +18% pret 2019.gadu) rāda, ka arī ražošanas apjomi ir strauji pieauguši, un arī otrais "Covid-19" vilnis tos diez vai vairs  ietekmēs. Tas dod drošību par darba vietām rūpniecībā, un tas nodrošinās arī patēriņa atgriešanos, piemēram, šobrīd vissmagāk ietekmētajai kultūras, izklaides un ēdināšanas jomai.

Kādi tad ir Liepājas ekonomikas izaicinājumi nākamajiem gadiem? Šī, noteikti, ir vieta diskusijai un ideju apmaiņai, tāpēc ieskicēšu tikai dažus, manuprāt būtiskākos. Pirmkārt, turpināt iesākto rūpniecības attīstību. Katrs tūkstotis no jauna uzbūvētais ražotnes kvadrātmetrs rada vidēji 15-20 jaunas darba vietas. Jau šodien celtnieki rosās vairāku rūpnīcu būvlaukumos, un citu rūpnīcu būvniecība tiks uzsākta 2021.gada sākumā. "Covid-19" šos plānus nav ietekmējis. Otrkārt – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad primārais mērķis bija samazināt bezdarba līmeni, tagad jāiet nākamajā attīstības līmenī – kad uzņēmumi palielina jaunu produktu izstrādes un attīstības īpatsvaru savā darbā – Latvija vairs nav un nebūs lētā darbaspēka zeme, un darbs pie sarežģītiem projektiem, kas prasa augstāka līmeņa zināšanas, ļaus kāpināt arī atalgojuma līmeni. Tas jau notiek, un tam jānotiek vēl vairāk. Lai to panāktu,

viens no uzdevumiem ir IKT jomas attīstība, plaša un kvalitatīva IT speciālistu sagatavošana,

kuri spēj pielietot mūsdienīgas informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas jaunu produktu radīšanā, procesu automatizācijā, un ne tikai. Un treškārt – atgriezt valsts un ekonomikas apritē kādreizējo "Metalurga" teritoriju – jau kā mūsdienīgu industriālo parku ar spēcīgiem, viediem un zaļi domājošiem ražošanas uzņēmumiem. Lai dotu iespēju izpausties izglītotiem, zinošiem un enerģiskiem liepājniekiem nākamajā desmitgadē, kura tūlīt sāksies. Visi šie procesi radīs izaicinājumus arī citās jomās – piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājiem liks aktīvāk domāt par dzīvojamā fonda attīstību – piemēram, renovēt vēl vairāk ēku pilsētas centrā, kā arī uzdrīkstēties sākt jaunu dzīvojamo māju būvniecību.