Liepājas mērs Uldis Sesks neatbalsta plānotos grozījumus noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni. Liepājā šī pabalsta saņēmēju skaits gan ir strauji sarucis.

Izmaiņas paredz no 1.janvāra pārtraukt 50% valsts finansējumu GMI pabalstam un šo pabalstu noteikt visiem vienādu – 35 lati mēnesī. Seskam šāda valdības rīcība neesot pieņemama.

"Garantētais minimālais ienākumu līmenis – tā zināmā mērā ir valsts un valdības atbildība. Šāda rīcība, nometot atbildību no valdības pleciem, man nav pieņemama," "Rietumu Radio" atzina Sesks, paužot neizpratni, kāpēc valdība tā rīkojas. Viņš piekrīt argumentam, ka pabalsti nemotivē cilvēkus meklēt darbu, taču vienlaikus norāda, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem veselības un dažādu citu problēmu dēļ nav iespējams strādāt, un viņus nevar atstāt ar tik minimāliem iztikas līdzekļiem.

"Nevar tikai teikt – lūk, tur ir pašvaldība, ejiet prasīt tur. No valdības puses pašvaldībām uzliekot arvien jaunus un jaunus pienākumus, likums paredz nodrošināt tiem finansējumu," spriež Liepājas mērs. Viņš norāda, ka valsts budžetā ieplūst akcīzes, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas tiek palielināti, "bet pašvaldību finanšu bāze faktiski samazinās".

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja vakar tālākai apstiprināšanai valdībā virzīja grozījumus noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI), kas paredz no 1.janvāra pārtraukt 50% valsts finansējumu GMI pabalstam un šo pabalstu noteikt visiem vienādu – 35 lati mēnesī. Plānots, ka valdība šos noteikumu grozījumus skatīs šodienas, 18.decembra, sēdē.

Vienlaikus paredzēts, ka pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni – maksimāli līdz 90 latiem – dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši ievērojot bērnu, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju intereses.

Patlaban pilngadīgai personai GMI pabalsts ir 40 lati mēnesī, bet bērnam – 45 lati mēnesī.

Projekta virzīšanu tālākai apstiprināšanai šādā redakcijā neatbalstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS bija ierosinājusi GMI pilngadīgai personai noteikt 45 latu apmērā mēnesī, bet bērnam to paaugstināt līdz 50 latiem mēnesī.

Tāpat grozījumus neatbalstīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). "Norādītais pamatojums GMI līmeņa samazināšanai par pieciem latiem pilngadīgām personām un par desmit latiem bērniem nav pietiekams un argumentēts, turklāt šāds ierosinājums nesekmē deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību norādītās pirmās prioritātes – stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju īstenošanu," teikts PKC iebildumos.

Jau ziņots, ka minētā vienošanās par GMI samazināšanu tika panākta starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) šā gada septembrī. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka līdz 2010.gadam GMI minimālā summa bijusi 27 lati, taču, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārlaist krīzes periodu, GMI minimālā summa 2010.gadā tika palielināta līdz 45 latiem, no kuriem 50% sedza valsts.

GMI minimālā līmeņa samazināšanu Jaunsleinis vērtē pozitīvi, jo esošā pabalsta sistēma ne vienmēr motivējot darbaspējīgos cilvēkus meklēt darbu un pašiem sevi uzturēt.

GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15 miljonu latu apmērā, tai skaitā pašvaldību finansējums 14 miljoni latu un 937 000 latu Labklājības ministrijas (LM) līdzfinansējums par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksai līdz 2012.gada 31.decembrim.

2011.gadā Latvijā GMI pabalstu saņēma 121 800 cilvēku jeb 40,5% no kopējā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita. Kā portālu informēja Labklājības ministrija, 2011.gadā Liepājā tādu iedzīvotāju bija 3111, savukārt šogad oktobrī vairs tikai 686, kuriem 310 bija bērni, bet 339 – pilngadīgas darbspējīgas personas.