Ar nesaskaņu risināšanu, kas valda starp uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akcionāriem, nesokas tik labi, kā gribētos, "Rietumu Radio" atzina Liepājas mērs Uldis Sesks

Viņš arī norādīja, ka nesaskaņas neveicina uzņēmuma ekonomisko atveseļošanos.

"No savas puses esmu veicis daudzus mēģinājumus viņus [akcionārus] nosēdināt pie viena galda. Dažkārt tas ir izdevies, dažkārt nav. Šai ziņā neiet tik spīdoši, kā gribētos," atzina Sesks, uzsverot, ka akcionāru nesaskaņu atrisināšana ir tikpat svarīga kā risinājums obligātā iepirkumu komponentes maksājumos.

"Izskatās, ka akcionāri savstarpēji pat īsti nespēj sarunāties," atzina Liepājas mērs, norādot, ka akcionāriem būtu jāaizmirst, kurš kuru kādreiz apvainojis, beidzot jāvienojas un jāstrādā kopējam labumam. "Kad ģimenē neiet tik spīdoši un gadās, ka vīrs ar sievu nesarunājas, parasti saka – abi labi, abi vainīgi," situāciju ar akcionāru strīdiem komentēja Liepājas mērs. Viņš arī izteicās, – ja uzņēmumu "Liepājas metalurgs" salīdzinātu ar trijjūgu, "tad izskatās, ka zirgi – valdība un akcionāri – skrien katrs uz savu pusi".

Jautāts, vai nebūtu loģiski, ja uzņēmuma akcionāri – miljonāri – arī ieguldītu savus līdzekļus uzņēmuma glābšanā, Sesks sacīja: "Cik zinu, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals ir valdībai piedāvājuši tādu risinājumu, ka viņi ir gatavi savu aktīvus ieķīlāt bankā, tādējādi ieguldot līdzekļus uzņēmuma finanšu problēmu risinājumos, bet ar to nepietiek, lai "Liepājas metalurgs" šo gadu spētu izdzīvot."

Kā ziņots, patlaban valdība apsverot iespēju jau līdz gada beigām izveidot Liepājas attīstības plānu, kura mērķis būtu piesaistīt pilsētai ievērojamas investīcijas, ja bankrotēs rūpniecības flagmanis AS "Liepājas metalurgs".

Liepājas attīstības plāns varētu būt līdzīgs tam, kāds jau darbojas Latgalē. Plāna galvenais mērķis būtu radīt ostas pilsētā jaunas darbavietas, jo patlaban lielākais darba devējs pilsētā ir "Liepājas metalurgs". Lai to izdarītu, Liepājā vajadzētu īstenot vairākus lielus investīciju projektus darbavietu radīšanai.

Tikmēr Vides un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka atbalsta ideju individuāli risināt pašvaldību problēmas, tomēr šādam plānam būtu jāaptver viss reģions, ne tikai Liepāja.

Ieceri atzinīgi novērtējis arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, vienlaikus norādot, ka lielu investīciju piesaistīšana neesot vienkāršs uzdevums, jo tā "sastāv no ļoti daudziem faktoriem".

Jau ziņots, ka valdība pirms nedēļas vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu "Liepājas metalurga" problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

"Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses," sacīja Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku "UniCredit". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).