Rīt, 4.janvārī, Liepājas tiesā paredzēts izskatīt AS "HRC Libau" prasību par zaudējumu piedzinu 700 latu apmērā no trim Liepājas iedzīvotājiem.

Viņi ir iebilduši pret "HRC Libau" koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā. Vides aizsardzības klubs (VAK) un Latvijas Zaļā kustība masu medijiem izsūtītā paziņojumā to dēvē par iebiedēšanas paraugprāvu pret rūpnīcas pretiniekiem, raksta LETA.

VAK un Latvijas Zaļā kustība norāda, ka "HRC Libau" iesniegtais prasības pieteikums neesot pamatots, jo ir pretrunā ar Administratīvā procesa likumu un Vides aizsardzības likumu, kuros ieļauti Orhusas konvencijas regulējumi, lai personām, kas īsteno savas tiesības vides jomā, netiktu radītas nelabvēlīgas sekas.

Liepājas iedzīvotāji Brigita Maksimova, Vladimirs Kuzņecovs un no Osipova partijas ievēlētā Liepājas domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka, pret kuriem civiltiesiskā kārtā ir celta prasība par zaudējumu piedziņu, 2011.gada janvārī iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot Liepājas domes 2010.gada 16.decembrī pieņemto lēmumu, ar kuru "HRC Libau" tika atļauts sākt koksa rūpnīcas būvniecību. Iedzīvotāji savu sūdzību pamatoja ar plānotās koksa rūpnīcas nepietiekami izvērtēto ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību.

VAK un Latvijas Zaļā kustība norāda, ka tiesvedība pret iedzīvotājiem uzskatāma par iedzīvotāju iebiedēšanu, ierobežojot iespēju izmantot viņiem normatīvajos aktos dotās tiesības. "Ikviens būvniecības jomā pieņemtais administratīvais akts vai veiktā darbība ir apstrīdama, pamatojoties uz vides tiesībām, jo būvniecības normatīvie akti ir vides normatīvie akti. Vides aizsardzības likums un Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhusas konvencija) garantē personu tiesības vērsties tiesā," teikts VAK un Latvijas Zaļās kustības paziņojumā presei.

Abas organizācijas norāda, ka Administratīvā procesa likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka, ka "šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas, sekas". Arī Vides aizsardzības likuma 9.panta piektajā daļā ir uzsvērts, ka privātpersonai paredzēto tiesību izmantošana nevar radīt šai personai nelabvēlīgas, tostarp privāttiesiskas, sekas. Administratīvā procesa likuma regulējums un Vides aizsardzības likuma regulējums tapis, lai novērstu tādu prasību celšanu, kāda celta šajā lietā. Latvijas valsts ir atzinusi, ka tai ir pienākums nodrošināt, lai personām, kas īsteno savas tiesības vides jomā, par šādu iesaistīšanos netiktu radītas nelabvēlīgas sekas, un centusies ar grozījumiem likumos to arī panākt, norāda vides organizāciju pārstāvji.

"HRC Libau" energokompleksa izveide paredzēta Liepājā, Pulvera ielā 6 un Pulvera ielā 8, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

Energokompleksā paredzēts izmantot modernu akmeņogļu koksēšanas tehnoloģiju un kā blakusproduktu ražot siltumu.

Rūpnīcu projektē AS "Palast Architekts" sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Uhde Thussen Krupp Technologies" un "Siemens".

Kompleksā plānots pārstrādāt 450 000 tonnu akmeņogļu gadā, saražojot līdz 0,3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0,8 miljoniem kubikmetru tvaika un līdz 567 400 megavatstundu elektroenerģijas.

Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu "Marilat", lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā. 80% ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, savukārt pārējās ogles - pa dzelzceļu no Krievijas.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darba vietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013.gadā.