Ziedonis nomainījis briedumu ar zemeņu un šogad agrāku liepu ziedēšanu, gan ar atvaļinājumu svētlaimības sajūtām, tikai ne ar rimtumu un apceri.

Jūnijs liepājniekiem pasniedzis ir vasarīgus, ir tropiskus un pat arktiskus brīžus gan savās, gan kopējās mājas, pagalmā vai kāpņu telpās.

Laba ziņa – atklāts piedzīvojumu parks "Tarzāns". Ar pieciem dažādas sarežģītības trašu maršrutiem un parka "naglu" – visgarāko nobraucienu, spiedzot vai no adrenalīna pāri putojošām sajūtām klusējot, pāršļūkt pāri visai Beberliņu ūdenskrātuvei. Kā gidam nācies dzirdēt tikai sajūsminātas atsauksmes un uzklausīt, piemēram, kaimiņu lietuviešu verbāli emocionālu skaudību par mūsu "Tarzānu". Patiesības labad gan nevar aizmirst, kādu būtisku detaļu, jo, ja šajā vietā padomju okupanti nebūtu sākuši īstenot zemūdeņu torpēdu pazemes rūpnīcu, tad šāda ezera nebūtu. Beberliņu vietā atrastos neaugsta smilšu kāpa, zem kuras slēptos jau minētā, ap divdesmit stāvu zemē ieraktā slepenā fabrika.

Liepājas Universitātei beidzot jauna vadība! Gribētos uzzināt, ar kādiem argumentiem no Senāta 58 locekļiem divi esot balsojuši pret filoloģijas zinātņu doktori Daci Markusu. Varbūt viņi, tie divi, ir skeptiski par pretrunīgiem solījumiem veidot mūsu Universitāti par Kurzemes vadošu, inovatīvu un radošu centru, bet... par prioritāru likt labi apmaksātās Eiropas novecošanas procesu apkalpotāju sociālās programmas un Latvijas studentu sagatavošanu cittautu aprūpētāju misijai?

Ja turpinu par dažādu pakāpju vadības komandieriem, tad arī par Kultūras ministrijas konkursa iznākumu mākslas, dizaina un mūzikas apvienoto skolu vadības izvēli. Apsveicami, laba maiņa ar pozitīvi ambiciozo Ingu Auziņu kā direktori! Tikai jāpiebilst, ka par šādu iznākumu liepājnieki zināja, vēl pirms 1.marta MK apstiprināja skolu reorganizāciju. Dramatiskā cirka žanra psihodrāma! Speciāli ildzināts process, intriga, kuru pārdedzināja Kultūras ministrijas un vietējie ierēdņi. Ne vairs pārsteigumu, ne gandarījuma, iznākums tāds, kā ar daudzām labām lietām pilsētā.

Klaipēdas ielā 96 atvērts informācijas centrs migrantiem. Tajā trešo valstu pilsoņiem tikšot paplašināta iespēja saņemts informāciju par Latviju, kurā plāno apmesties uz dzīvi. Šādi centri, kuru krustmāte esot Ilze Pētersone Godmane, saukta arī par Dūdu, bez Liepājas nodibināti arī Cēsīs, Daugavpilī un Jelgavā. Migrantu programmai esot paredzēts finansējums gan no ES, gan Latvijas budžeta, un līdz 2017. gada beigām nevajadzēšot knapināties, 939 944,15 eiro esot nodrošināti. Nu kā te pa mazam nesavirst, piemēram, ierindas Lielbritānijas pilsonim, kas balsoja par aiziešanu no ES? Lūk viens no mazajiem iemesliem, kā britam beidzot "piegriezies", ka tiek tukši notrallināta viņa nauda nezināmā Latvijas bezizmēra mazo un viltīgo melu caurumā! Viss pasākums man liekas kā grandioza, pašaizliedzīga darbības imitācija un veiksmīgu verbālo teorētiķu savtīga kņada. Un tam visam latviešiem tik morāli svēts Darba apzīmējums! Klaipēdas ielā tagad nabagiem migrantiem būšot pieejama saziņa arābu, kurdu, farsi, dari, tigrinu, uzbeku, azeru un puštu valodās. Droši vien kādās no šīm mēlēm jau prot sarunāties arī reģionālā informācijas centra migrantiem kontaktpunkta "Kurzeme" vadītāja Liepājā Līga Krēsliņa. Darba šogad būšot pāri galvai. 2015. gadā Latvijā bēgļa statuss piešķirts 6 personām, bet alternatīvais – 23 cilvēkiem!!!

Par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināts Jānis Lapiņš. Kādreiz latviešu strēlnieku leksikā bija tāds teiciens: Starp Ješkām gadās arī Jēkaupi. Vai nu šoreiz tas attaisnosies, neņemos spriest, taču kārtējo reizi visādi nīdētāji un žulti pārpilnie jautā: kad beidzot SEZ pašvaldībai un valstij maksās nodokļus pilnā apmērā? Kad tiks izbeigta ostas elites aptaukošanās un likumiskā kopkatla princips uz liepājnieku rēķina?

SEZ lauž līgumu ar kompāniju "HRC Libau" par koksa un elektrības ražošanas rūpnīcas celtniecību Pulvera ielā 8. Varam uzelpot, ka ogļu putekļus nekrāsim savās plaušās. Tomēr izskatās ka šis lēmums SEZ, lai arī cik "zaļš" un humāns liktos sabiedrībai, īstenībā ticis pieņemts, kā sacīt, virs koksa rūpnīcas kapa kroņiem. Reāli taču ogļu monstram vajadzēja uzsākt darbu jau 2014. gada 31. decembrī! SEZ-am nu prakstiski neatgūstamais tukšās vietas nomas parāds ap 27 000 eiro, pašvaldībai nekustamā īpašuma parāds par zemi 37 tūkstoši eiro. Protams, ka Feniksa ielas SEZ ēkā nav Finka vai pat Nostradamusa garu, bet Lapiņam derētu apmeklēt kādu reģi un pajautāt par SIA "Rapsoil" grandiozo vēja, bet varbūt naudas dzirnavu likteni. Solīts tika, ka vēja ģeneratoru betona pamatnes būšot visefektīvākais krasta nostiprināšanas paņēmiens!!!

Jūnijā atklāti komerciāli avio reisi no/uz Liepāju. Līdz 20. septembrim esot jāpabeidz lidostas starptautiskā sertifikācija, lai pieņemtu komerciālos un reģionālos avio reisus. Tagad aizmirts, ar kādām pūlēm deviņdesmitos gados gan Imanta Vismina, gan Teodora Eniņa vadītā Valde un Dome glāba Liepājas lidostas eksistenci. Lai tagad atjaunotajā lidostā šodien neganītu aitas vai šķeldai nepļautu kuitus, toreizējie deputāti balsoja par ne mazām summām no Liepājas Privatizācijas fonda, būtībā no visu uzņēmēju izpirktajiem īpašumiem.

Jūnijā piedzīvoju, ka domes opozīcijas deputāti panākuši t.s. koalīcijas balsošanas mašīnas saminstināšanos. Pateicoties Jānim Vilnītim, uz bremzēm nolikts lēmums par 1212 m2 Jūrmalas parka zemes kolonizēšanu. Pa kluso un čomiski neesot izdevies akceptēt Hika ielas 16 un Peldu ielas 72 īpašumiem pieguļošo, šur tur jau iežogoto parka šņorzemes iznomāšanu. Laikus atpakaļ jurists, liels smējējs Aivars Vīnkalns pie smaržīga konjaka glāzes man kādreiz izklāstīja savu ideju parka nākotni: oriģinālā un demokrātiskā ideja, viņaprāt, risinātos ar Seska gājienu izlaist un jebkuram liepājniekam pārdot sertifikātu par Jūrmalas parka virtuālām īpašumtiesībām, nu, kā pasaulē pazīstamo sertifikātu par zemi uz mēness. Par kvadrātmetru, ar kadastra reģistru un tiesībām dāvināt, mantot, ieķīlāt. Viss paliktu, kā ir, tikai katrs savu kvadrātmetru nevarētu ne maisā bērt un savā īpašumā telti celt vai gaļu cept. Un protams žogu celt un pāri "līst" kaimiņa robežai.