Latvijas zvejas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem būs publiskais finansējums saistībā ar nespēju zvejot reņģu, brētliņu un plekstu zvejas aizlieguma dēļ Baltijas jūras 25. un 26. zvejas apakšrajonā vai "Covid–19" uzliesmojuma dēļ, paredz valdības šodien atbalstītā valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana".

Baltijas jūrā noteiktu zivju sugu populācijas saglabāšanai no 1.maija līdz 31.augustam aizliegta reņģu, brētliņu un plekstu komerczveja aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25. un 26.apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā. Tāpat 23.aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu, kas paredz pasākumus ar mērķi mazināt "Covid–19" uzliesmojuma ietekmi uz zvejniecības nozari.

Tamdēļ pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana" būs pieejams publiskais finansējums, ko varēs saņemt zvejas kuģu īpašnieki, zvejas kuģu apkalpes locekļi (zvejnieki), kas no šā gada 1.maija līdz 31.augustam vai "Covid–19" uzliesmojuma dēļ – no šā gada 1.februāra – uz laiku pārtraukuši zveju. Finansiālu atbalstu saņems zvejas kuģu īpašnieki zvejas kuģa dīkstāves izdevumu un neiegūto ienākumu segšanai, kas radušies uz noteiktu laiku pārtrauktas zvejas dēļ. Finansiāli tiks atbalstīti arī zvejnieki, kas tamdēļ uz laiku zaudē darba samaksu par darbu zvejniecībā.

Lai finansējumu saņemtu zvejas kuģa īpašniekam ir jābūt spēkā esošai zvejas licencei un jāpierāda, ka ar zvejas kuģi noteiktā periodā noteiktu dienu skaitu ir zvejots Baltijas jūrā. Papildus tam, pārtraucot zveju jūras piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā no 1.maija līdz 31.augustam, zvejas kuģa īpašniekam iepriekšējos trīs gados attiecīgajos mēnešos jābūt zvejojušam reņģes, brētliņas un plekstes 25. un 26. zvejas Baltijas jūras apakšrajonā un jāatbilst noteiktajam minimālajam un maksimālajam pagaidu zvejas pārtraukšanas laikam.

Par zvejas pārtraukšanu "Covid–19" uzliesmojuma dēļ, zvejas kuģa īpašnieks publisko finansējumu varēs saņemt,ja "Covid–19" uzliesmojuma laikā tā kopējās nozvejas apjoms ir krities vismaz par 20% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš. Minimālajam zvejas pārtraukšanas laikam ir jābūt vismaz četrpadsmit kalendārās dienas pēc kārtas.

Noteikumu projekts nosaka arī to, ka jebkurā no zvejas pagaidu pārtraukšanas gadījumiem ar konkrēto zvejas kuģi ir jāpārtrauc visas zvejas darbības. Lauku atbalsta dienests pārliecību par zvejas pilnīgu pārtraukšanu iegūs no Valsts vides dienesta (VVD), bet VVD – no zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem. Attiecīgajiem zvejas kuģu īpašniekiem VVD jāinformē par zvejas kuģa atrašanos dīkstāves laikā pirms zveja pārtraukta.

Pasākuma publisko finansējumu veido 3,167 miljoni eiro, tajā skaitā publisko finansējumu reņģu, brētliņu un plekstu zvejas zvejas aizlieguma dēļ veidos 2,5 miljoni eiro, no kuriem 50% ir Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzfinansējums un 50% – Latvijas valsts līdzfinansējums, un publisko finansējumu zvejas pagaidu pārtraukšanas gadījumā "Covid–19" dēļ veidos 1,5 miljoni eiro, tostarp 75% – EJZF līdzfinansējums un 25% – Latvijas valsts līdzfinansējums.