Kurzemes biznesa inkubatora Liepājas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn sasniedzis 3,6 miljonus latu, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju "inkubēšana" un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darba vietas.

Pulsē dzīvība

Kurzemes biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darba vietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tās attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Ir veiksmes stāsti

KBI Liepājas filiālē ir savi veiksmes stāsti – starptautisku atzinību izpelnījušās SIA "Wooly World" rotaļlietas, aktīvi ražo un nemitīgi paplašina noietu mājas konservu ražotāja SIA "Durbes veltes". Ar zinātniekiem sadarbojas SIA "Bogema Lingerie", kas ražo veļu no biotekstila. Divu gadu laikā, kopš "Bogema Lingerie" darbojas KBI, uzņēmums izstrādājis savu zīmolu, ar KBI palīdzību pabijis daudzās nozares izstādēs Francijā, Anglijā un Krievijā, kas ir Latvijas veļas ražotāju galvenais noieta tirgus. Par lielu uzņēmumu sola izaugt SIA "Ekovalis Latvija", kas tapa 2011.gadā, piesaistot investoru, kas ir nozares līderis Lietuvā – Mažeiķos bāzētā UAB "Ekovalis".

"Nav neviena, kurš inkubatorā būtu "nomiris"," apgalvo S. Roga. Lai arī KBI nav radīti produkti, kas strauji iekarojuši pasauli, ir izstrādāti un pieteikti vairāki eksportspējīgi zīmoli. Piemēram, par Kurzemes dizaina balvu patlaban sacenšas kopā ar vācu partneriem radītais zīmols "Nur", kura autors ir KBI SIA "mechanika". Par spīti objektīviem sarežģījumiem, uz mērķi neatlaidīgi iet "Blue Shock Bike". Pērn uzņēmums sāka ar elektrovelosipēdu iznomāšanu, bet patlaban gatavojas tos ražot sadarbībā ar SIA "mechanika" un vienu no inovatīvākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Liepājā SIA "Metālmeistars".

SIA "Blue Shock Taxi" dibinātajs Artis Daugins atzīst, ka bez inkubatora atbalsta diez vai būtu iespējams virzīt tik ambiciozas idejas kā elektrotransporta ieviešana Liepājā. Ar KBI atbalstu viņam bijusi iespēja izpētīt līdzīgu projektu pieredzi Eiropā, ne tikai aizbraukt uz izstādēm, bet arī iegūt tiešus kontaktus ar elektrotransporta nozares pārstāvjiem, jo inkubatoram ir sadarbības partneri vairākās valstīs. "Inkubators ir lieliska starta iespēja, ja zini, ko gribi sasniegt," uzskata A. Daugins. Ja ideja ir laba, tad inkubatora komanda palīdzēs to īstenot, lai tā materializētos komerciālā projektā.

Savu vietu atraduši arī uzņēmumi, kuri atstājuši inkubatoru, jo atbalsts pieejams tikai pirmos trīs gadus. Tādi ir SIA "MMD-rāmju sistēmas" un SIA "Art Soapworks". Noietu mazumtirdzniecības veikalu tīklā tikko panākusi arī suņu ekskrementu kastīšu idejas virzītāja SIA ADD, kas produktu pagaidām ražo Horvātijā.

"Pietrūkst saites ar bijušajiem inkubatora uzņēmumiem. Tomēr gada laikā mēs to ceram labot, atrodot sadarbības formu," stāsta S. Roga.

Nākotne neziņā

Lai arī par inkubatora nozīmi pilsētā nešaubās, nākotnē, iespējams, tas būs vairāk biznesa konsultāciju un pakalpojumu sniedzējs, kas spēs uzņēmumus atbalstīt ar daudz mazāku intensitāti. Valsts naudu Kurzemes inkubatori kopumā atgriež atpakaļ nodokļu veidā dubultā apjomā. Liepājā tāda rentabilitāte vēl nav sasniegta, taču tendence ir pozitīva. Pašreizējais finansējums visiem biznesa inkubatoriem beigsies 2014.gada augustā. Par tālāko periodu sagaidāmas smagas diskusijas ar Ekonomikas ministriju. Inkubatori nevar pastāvēt bez publiskā finansējuma, tātad – bez valsts vai pašvaldības, vai Eiropas.

Pašvaldības, atzīst S. Roga, var piedalīties ar nelielu finansējuma daļu. KBI vadītājs cer, ka valdība lems pozitīvi. Jautājums ir par finansējuma struktūru un par to, kā pārdzīvot periodu līdz nākamajam finansējumam.

"Latviešiem patīk sākt domāt tad, kad nauda beigusies," ironizē S. Roga, paredzot, ka vismaz gadu būs jāiztiek bez valsts finansējuma. Pārrāvuma laikā KBI vadība cer īstenot kādu pārrobežu sadarbības projektu, lai savus "cāļus" varētu vismaz aizvest uz izstādēm un nodrošināt minimālu atbalstu.

Tāpat sāktas sarunas ar pašvaldību par atbalstu telpu veidā, jo pašreizējo ekskluzīvo vietu Liepājas promenādē KBI nevarēs atļauties. Arī uzņēmējiem būs jāmaksā par pakalpojumu pilna cena.

"Skaidrs, ka būs grūti un visi to nevarēs atļauties," atzīst KBI vadītājs. Tomēr inkubatora komanda intensīvi strādājot, lai sagatavotu kādu "spilvenu" periodam, kurā atbalsts grantu veidā nebūs pieejams.