Kurzeme varētu pārspēt citus Latvijas reģionus attīstības tempā – par to ilgstoši liecina tādi faktori kā nozaru struktūra, pilsētu lielums, pašvaldību īstenotās attīstības politikas efektivitāte un mērķtiecība. Pagaidām tas nav noticis un nenotika arī pērn, tomēr darbs pie ekonomikas izrāviena turpinās, un tā rezultāti varētu kļūt redzamāki jau šogad, uzsver Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, vēsta Inese Kronberga, Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja. 

Liepājas izrāviens var mainīt Kurzemes ekonomikas trajektoriju

Galvenais dzirnakmens reģiona ekonomikas kaklā jau vairāk nekā 10 gadus ir tranzīta apjomu samazināšanās. Kā liecina Latvijas Bankas dati, ostu un dzelzceļa pakalpojumu eksports sasniedza visu laiku lielāko apjomu 2012. gadā, tomēr kopš tā laika tas ir samazinājies vairāk nekā četrkārt. Kurzemi ar tās divām lielajām ostām tas ietekmē vairāk nekā valsti kopumā. Šo ienākumu loma Latvijas ekonomikā samazinājusies jau kopš gadsimta sākuma, 2000. gadā to apjoms līdzinājās 8 % no IKP, bet šobrīd vairs tikai ap 0,5 %.

Līdzās šķietami nebeidzamajai tranzīta lejupslīdei, Kurzemes ekonomikai pērn bija jāpārvar arī citi izaicinājumi. Tukumu turpināja ietekmēt Skonto Plan rūpnīcas darbības pārtraukšana. Pērn ar metāliem saistītajās nozarēs pēc divus gadus ilga vājuma perioda iezīmējās pavērsiens, tomēr 2025. gada sākumā situācija joprojām bija raksturojama kā krīze. Uzsvars uz šīm nozarēm Liepājas un Ventspils rūpniecības attīstībā ir stratēģiski pareiza izvēle, taču pārējošu apstākļu dēļ tā konkrētajā brīdī vēl nedeva gaidītos rezultātus. 

Sagaidāms, ka šī gada stāsts būs ļoti atšķirīgs. Gada sākuma Liepājas rūpniecības rādītāji ir izcili, investori piesakās uz vietām jaunajos industriālajos parkos, un turpmākai izaugsmei būtiska būs arī pieejama kreditēšana uzņēmumu attīstības projektu īstenošanai. Pilsēta ir otrā spēcīgākā pašvaldība valstī, mērot ar metāliem saistīto nozaru radītos ienākumus uz iedzīvotāju. Straujāka attīstība Liepājā šogad ievērojami uzlabos Kurzemes kopējo sniegumu, jo pilsēta veido apmēram trešdaļu reģiona ekonomikas. 

Pretēji joprojām darbosies tranzīta ietekme, turklāt reģiona mājsaimniecību budžetus vēl var ietekmēt arī uzņēmumu personāla politikas reakcija uz jau notikušo, saprotot, ka kravu plūsmas drīzumā neatjaunosies. Arī fiskālās politikas veidotāju vēlme samazināt nepieciešamās subsīdijas dzelzceļa uzturēšanai var ietekmēt Kurzemi, tāpat kā Latgali.

Reģionu izaugsmei vajag gan ātrumu, gan masu

Aizvadītajā gadā straujāko eksporta ekonomikas pieaugumu Kurzemē panāca Kuldīgas novads. Tas arī ir visstraujāk attīstījies reģiona pašvaldību starpā kopš 2014. gada, kad tā vēl bija Kurzemes vājākā ekonomika. Kuldīga ir piemērs tam, kā iespējams strauji augt, padziļinot kompetences tradicionālajās nozarēs – šajā gadījumā kokapstrādē. Pilsētas attīstībai spēcīgs grūdiens bijusi saplākšņa ražošanas attīstība, gan palielinot labi apmaksātu darbavietu skatu, gan mainot biznesa vidi kopumā un mudinot citus uzņēmumus kļūt vēl ambiciozākiem. 

Tas, ka gan Liepāja, gan Kuldīga attīstās vienlaikus tik sekmīgi un atšķirīgi, parāda, ka reģioniem un pašvaldībām var būt ļoti dažādas attīstības stratēģijas. Ir viens vispārīgs ieteikums, kas attiecas uz visām pilsētām un novadiem, izņemot Rīgu un tās tuvāko apkārtni: strauji palielināt eksporta ienākumus būs grūti bez panākumiem preču ražošanā – gan apstrādes rūpniecībā, gan dabas resursu nozarēs. Tūrisms var būt labs papildinājums, un arī ārpus galvaspilsētas ir iespējams attīstīt intelektuālo pakalpojumu eksportu. Tomēr, lai kāda nozare spētu pietiekami spēcīgi virzīt konkrētas vietas labklājības pieaugumu, tai nepieciešams gan ātrums, gan masa. 

No zivju pārstrādes līdz inženierijai

Līdzās “metāliskajām” nozarēm ir vērts atzīmēt arī pārtikas pārstrādi – nozari, kuras loma Kurzemē ir mazāka nekā citos reģionos ārpus galvaspilsētas. Vienlaikus īpaši spēcīga apakšnozare ir zivju pārstrāde. Vēsturiski tā ir bijusi konservu ražošana dažādās piejūras pilsētās un ciemos – Rojā, Kolkā, Mērsragā, Ventspilī, arī citur. Pēc ilgstošas pielāgošanās ģeopolitiskajai situācijai šis sektors šobrīd uzņem apgriezienus. Tā ietekmi papildina Liepājas Syfud, kas pamazām kļūst par lielāko šī sektora uzņēmumu Latvijā. 

Meža nozarē jeb mežsaimniecībā un kokapstrādē Kurzemei līdz šim bijusi raksturīga orientācija uz masu produktu ražošanu – tajā ir spēcīga mežsaimniecība, arī kokzāģētavas, bet mazāk tālākas pārstrādes. Taču šobrīd arī Kurzemē redzama virzība uz specializētāku produktu ražošanu, lielā mērā pateicoties vienam uzņēmumam – Stiga RM, kas atjaunoja saplākšņa ražošanu Kuldīgā un šogad atklāja jaunu plātņu rūpnīcu Tukuma novadā, kurai līdzās ir plānota vēl viena. 

Taču Kurzemes rūpniecības lielākā cerība ir inženierijas nozares jeb metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika. Līdzās panākumu stāstiem Liepājā un Ventspilī, ir vērts atzīmēt arī Saldus novadu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, šīs pašvaldības uzņēmumu gūtie eksporta ienākumi to ierindo astotajā vietā starp 42 Latvijas pašvaldībām. Tajā vienlaikus ir attīstīta gan augstražīga lauksaimniecība, gan diversificēta rūpniecība. Ja pārtikas pārstrāde un būvmateriālu ražošana Saldū notikusi jau ļoti ilgi, tad laikā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai pilsētas ekonomiku ir papildinājusi uzņēmumu grupa, kas sākotnēji izveidojās kā Norvēģijas kuģubūves un dabas resursu ieguves tehnoloģiju klāstera atzars, ražojot dažādas komponentes gan no metāla, gan plastmasas, pamazām virzoties uz arvien sarežģītāku izstrādājumu ražošanu.