Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt preču tranzītu Liepājas virzienā, taču nepieciešams atjaunot dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe.

Par to raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Gan eksperti, gan kravu pārvadājumos ieinteresētās organizācijas, piemēram, Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) un "Latvijas Dzelzceļš" (LDz), atzīst - lai piesaistītu Latvijai vairāk kravu, jāatjauno Lietuvas dzelzceļa demontētais sliežu posms Mažeiķi-Reņģe, tomēr šajā jautājumā ilgstoši nav nekādas skaidrības.

Iespējamo sankciju noskaņā arī Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko laikrakstam norādīja, ka Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt savu preču tranzītu caur loģistikai visizdevīgākajām Latvijas ostām, tomēr tam nepieciešams atjaunot 2010.gadā demontēto sliežu posmu Mažeiķi-Reņģe.

Savu sacīto vēstnieks pamato ar to, ka Klaipēdas osta - ģeogrāfiski vistuvākā osta Baltkrievijai - ir faktiski pilnībā noslogota un tur būtisks kravu apjomu palielinājums nav iespējams, taču papildu kravas varētu tikt novirzītas uz tādā pašā attālumā esošo Liepājas ostu.

"Lai tas notiktu, ir nepieciešama ne tikai Baltkrievijas vēlme, bet arī Latvijas ieinteresētība. Šobrīd līdz Liepājas ostai attālums pa dzelzceļu ir 1077 kilometri, taču šo pārvadājumu attālumu var samazināt par 300 kilometriem. Lai to panāktu, Latvijas un Lietuvas amatpersonām ir jāvienojas par nojauktā dzelzceļa sliežu posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu," akcentē Gerasimenko. "Mums nav būtiski, kas to atjauno - Latvijas vai Lietuvas dzelzceļa kompānija, vai abas kopā. Svarīgi, ka ir šis sliežu ceļš, un tādējādi Liepājas osta varētu papildus saņemt Baltkrievijas kravas pat vairāku miljonu tonnu apmērā, kas kopējo kravu apgrozījumu Liepājas ostā labvēlīga attīstības scenārija gadījumā varētu palielināt vismaz par 30% salīdzinājumā ar pašreizējo."

Ar Liepājas ostas vadību par to Baltkrievijas pārstāvji jau ir runājuši, un ir atrasti arī ir vairāki iespējamie risinājumi, kuri apmierina abas puses. "Ja būs izdevīgi, tad pārkraušanas termināli var celt arī Baltkrievija, ja ne, to var darīt Latvijas uzņēmēji vai pati ostas pārvalde," skaidro Gerasimenko.

Viņš domā, ka arī Rīgas ostai ir vēl iespējas palielināt ar Baltkrieviju saistīto preču pārkraušanu.

"Liepājas ostas uzņēmumi, protams, būtu ieinteresēti Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atzara atjaunošanā," atzīst Liepājas SEZ pārvaldes Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš. Tomēr viņš uzsver, ka līdz šim sliežu ceļa atjaunošana atdūrusies pret Lietuvas intereses trūkumu un dažādām atrunām.

"Jāsaprot, ka šāds lēmums Lietuvai nozīmē ne tikai ieguldījumus sliežu ceļā, bez kura lietuvieši var iztikt. Tas nozīmē arī reālus zaudējumus Klaipēdas ostai un Lietuvas valstij," skaidro Koliņš.

Lai gan Liepājas osta nav pārāk liels drauds Klaipēdas ostas attīstībai un 1,5-2 miljoni tonnu gadā, ko varbūt zaudētu Klaipēda, bet iegūtu Liepāja, nav liels apjoms Lietuvas vienīgajai ostai, tomēr Baltkrievija iegūtu arī spēcīgu argumentu ostas un dzelzceļa tarifu jautājumā. Pastāvot alternatīvai, Klaipēdas osta nevarētu diktēt ostas maksas apjomu no monopola pozīcijām, kā tas ir šobrīd.

Koliņš uzskata, ka Latvijas valdībai gan būtu jāizmanto iedarbīgi argumenti Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa jautājumā. "Kaut ko no mums jau vajag arī lietuviešiem," atgādina Koliņš, kā piemēru minot Visaginas atomelektrostacijas projektu un jūras robežas jautājumu.

"Darbs pie šo sliežu atjaunošanas Lietuvas pusē notiek un saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošo informāciju ir notikusi konkursa izsludināšana darbu veikšanai," laikrakstu informē SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Balgalve.

Patlaban strādā darba grupa, kurā ietilpst SM, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, LDz un Liepājas SEZ pārstāvji, un vīzija ir, ka šīs un citu Latvijas un Lietuvas rietumu pierobežā esošo līniju atjaunošanu perspektīvā varētu veidot kā pārrobežu projektu.

"Taču tas būtu jāsāk ar izpēti, lai iegūtu detalizētu ekonomisko pamatojumu. Ņemot vērā, ka šādu projektu Latvija nevar risināt vienpusēji un pastāv pretrunīgas intereses Lietuvas pusē, šobrīd nav skaidrības par iespējamo partneri no Lietuvas puses," norāda Balgalve.

Sarunas ar Lietuvu bijušas neskaitāmas reizes, pēdējās no tām bija aptuveni pirms mēneša. "Mēs bijām Lietuvā un runājām ar Lietuvas satiksmes ministru, bet no viņu puses šajā jautājumā nav nekādas rīcības. Protams, mēs esam ļoti ieinteresēti, lai šīs sliedes tiktu atjaunotas," akcentē SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. "Būtiski, ka šis ir naftas produktu piegādes ceļš Latvijas un Igaunijas patēriņam. Protams, tas apkārtceļš, kas tagad ir jāveic, sadārdzina arī paša produkta cenu. Mēs esam vairākas reizes ar lietuviešiem par to runājuši, bet diemžēl mūsu sarunas nav vainagojušās panākumiem. Taču mēs nevaram Lietuvā sliedes uzbūvēt, citas valsts teritorijā tas nav iespējams."

"Pirms kāda laika Lietuvas dzelzceļš veica savu "maz izmantoto" līniju atjaunošanas analīzi, kuras kopsavilkumu viņi nosūtīja LDz. Tajā bija saskaitīts, cik maksātu dažādu kustībai pārtraukto līniju atjaunošana un noteiktas varbūtējās atjaunošanas prioritātes (ja parādīšoties nauda). Latvijas virzienā ejošās līnijas nebija sākotnējo prioritāšu sarakstā. Ideja par teorētisko līnijas nodošanu privātiem īpašniekiem netika atrunāta. LDz būtu izdevīgi, ja Latvijai būtu kāda politiska kustība pārtraukto līniju jautājumos, tomēr pagaidām tādas nav," atzīst LDz tehniskā direktora vietnieks attīstības jautājumos Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz vairākiem faktiem saistībā ar šo dzelzceļa līniju: savienojums uz Mažeiķiem pasažieru pārvadājumiem nav ekonomiski pamatots, jo braucēju ir maz, bet tas ir taisnākais ceļš no Krievijas uz Mažeiķu naftas termināli un tālāk uz Klaipēdu un Būtiņģi, ja izmanto līniju caur Priekuli.

""Mažeiķu naftas" īpašnieks "Orlen" ir tieši ieinteresēts šādā savienojumā no izmaksu samazināšanas viedokļa, pašlaik izmantotā alternatīva ir daudz garāki dzelzceļa savienojumi Lietuvas teritorijā. Tā kā, izmantojot šādu savienojumu, kravu apjomi varētu būt pietiekami lieli, arī LDz būtu interese līnijas attīstībā. Tomēr tas saistīts ar augstu komercrisku, jo principā viss ir atkarīgs no viena klienta - "Orlen". Tāpēc varētu būt pamatoti apsvērt, vai šādu līniju nebūtu prātīgi veidot nevis kā publisko, bet kā privāto infrastruktūru, ko tad varētu (vismaz Latvijas teritorijā) uzturēt un apkalpot LDz," akcentē Riekstiņš, piebilstot, ka tas būtu augstāka līmeņa politisks lēmums, kas turklāt būtu jāpieņem gan Latvijai, gan Lietuvai.

Lietuvā un Polijā, kuras "PKN Orlen" meitaskompānija "Orlen Lietuva" saimnieko "Mažeiķu naftas" pārstrādes rūpnīcā, par demontētajām sliedēm runāt neviens sevišķi neraujas, liekot noprast, ka šis ir politisks jautājums.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, 2010.gada decembrī dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Stasis Dailidka solīja, ka izjauktais dzelzceļa posms Mažeiķi-Reņģe tiks atjaunots līdz 2012.gada martam.

Naftas kompānijas "Orlen Lietuva" un Lietuvas dzelzceļa kompānijas konflikta dēļ šis 19,5 kilometrus garais posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību. "Orlen Lietuva" īpašniecei - Polijas kompānijai "PKN Orlen" - līdz ar to nācies izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.