Ventspils novada Jūrkalnes pagasta tautas namā šogad sāks veidot unikālu kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju "Vētru muzejs", raksta laikraksts "Latvijas Avīze".

Aizvadītās vasaras vidū, atklājot izstādi "Liepāja – Helifaksa – Ņujorka", vicemērs Gunārs Ansiņš izteicās, ka tā "iezīmē ceļu Jūrniecības muzeja virzienā". Vēlāk gan paklīda runas nevis par muzeju, bet "ekspozīciju, kas būtu saistīta ar vētras tēmu". Otrs vicemērs – Vilnis Vitkovskis – portālam toreiz skaidroja, ka tādam "megaprojektam" kā Jūrniecības muzejs naudas nebūšot "ne tagad, ne tuvākajā nākotnē", tāpēc, tā sacīt, labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Arī muzeja direktore Dace Kārkla toreiz atzina – lai arī muzejs izstrādājis visaptverošu Liepājas jūrniecības muzeja koncepciju, "Vētras muzeja variants ir vislabākais, pie kura esam nonākuši diskusijas rezultātā".

Kopš tā laika par unikālo devētā "Vētras muzeja" ideja nav konkretizējusies, lielā mērā, iespējams, tāpēc, ka pustukšajā Liepājā tomēr ekspozīcijai piemērotas telpas izsludinātajā iepirkumā tā arī nav atradušās. Un nu jau vairs nav iesmesla runāt arī par šāda muzeja "unikalitāti", jo izskatās, ka mazā Jūrklane ir apsteigusi lielo Liepāju, jau valsts mērogā iepazīstinot ar savu ideju par "Vētru muzeju". Kā raksta "Latvijas Avīze", Lauku atbalsts dienests apstiprinājis Ventspils novada pašvaldības iesniegto projektu "Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas "Vētru muzejs" ierīkošana un apkārtnes labiekārtošana" Jūrkalnes pagastā".

Muzeja izveidošanai plānots 41 018,94 eiro, no kuriem 10 procentus finansēs pašvaldība, pārējo – Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

"Par Latvijas zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas paraugu izmantos izstādes "Kuģi dzelmē" materiālus, kas līdz 2012. gadam bija aplūkojami Jūrmalas pilsētas muzejā un guva plašu apmeklētāju atsaucību, stāsta izdevuma "Ventspils Novadnieks" redaktore Marlena Zvaigzne.

Pēc viņas sacītā, kopš izstādes slēgšanas pirms četriem gadiem līdzīgu projektu un apskates objektu Latvijā nav bijis, tādēļ Jūrkalnes "Vētru muzejs" būs valsts mēroga inovācija, kuru īstenos ciešā konsultatīvā sadarbībā ar biedrību "Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija" un kuratori Inesi Helvigu, veicinot arī mākslas vērtību saglabāšanu un to efektīvu izmantošanu.

Jūras dzīļu vizuālā efekta panākšanai tiks izmantotas profesionāla mākslinieka Vitālija Jermolajeva gleznas un lielformāta dekorācijas.

"Jūrkalnes pagasta tautas nama otrajā stāvā izveidos muzeju par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildinot to ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām. Ēkas otrais stāvs tiks veidots kā improvizēts nogrimis burinieks, kur apmeklētāji varēs apskatīt un izjust zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu, akcentējot Jūrkalnes teiku un kuģu vrakus, kas atrodas Jūrkalnes krastos," stāsta Zvaigzne.

Ekspozīciju veidos no privātkolekcijām, kuras piedāvās Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs Voldemārs Rains un viņa biedri, Latvijas Nirēju kluba pārstāvji, akvalangisti, piekrastes zvejnieki un vēstures pētnieki. Ekspozīcijā ietilps nirēju ekipējums un atribūtika, foto un video materiāli no jūras dzelmes, zemūdens atradumi. Skaņas un apgaismojums noārdīs tiltu starp vēsturi un mākslu. Izstādes telpā tiks radīta vide kā jūras dzelmē, ļaujot "ienirt" un ielūkoties "nogrimuša vraka" tilpnē.

Tādi, lūk, ir jūrklaniešu plāni attiecībā uz "Vētru muzeju". Taču liepājniekiem vēl ir laiks nākt pie prāta un atteikties no pārpratuma, kam dots "Vētras muzeja" nosaukums. Liepājas muzejs jau desmit gadus sapņo par kārtīgu Jūrniecības muzeju, jo tāda pilsēta kā Liepāja jau sen to ir pelnījusi. Varbūt pašvaldības gudrās un gaišās galvas varētu sanākt kopā un izdomāt, kā ielikt vismaz stabilu pamatu šādam muzejam, nevis veidot aiz matiem pievilktu un, kā atklājies, nepavisam ne unikālu "Vētras muzeju"?