Izlasot laikraksta “Kurzemes vārds” korespodentes Sarmītes Pelcmanes domes preses konferences atspoguļojumu (KV, 05.01.2012.), man radās dažas pārdomas.

Varbūt tiešām viens no iemesliem, kāpēc Liepāja pērn ierindojusies starp četrām nabadzīgākām pilsētām Latvijā (par kritēriju ņemot iedzīvotāju ienākumus), ir ar mani saistītais neveiksmīgais bizness nekustamo īpašumu jomā?

Pēc Goldes kundzes vārdiem, esmu “darvas karote domes medus mucā”, proti, “ar IK saistītie nekustamo īpašumu firmu milzīgie nodokļu parādi valstij un pašvaldībai, kuri kopumā jau sasnieguši aptuveni 100 000 latu, nemaz nerunājot par miljoniem latu lielajiem parādiem bankām, sadarbības partneriem utt. (neizprotu, ko šajā kontekstā nozīmē “utt.” - I.K.)”

Taču savu galveno sāpi vai rūpi Goldes kundze izsaka stāsta beigās, un, acīmredzot, tas ir sabiedriskais portāls ''irliepāja.lv'', kurā  kādu piecpadsmito daļas satura, iespējams, aizņem Liepājas pašvaldības aktualitātes (kas attiecas uz kritiku, tad, manuprāt, tā ir konstruktīva, balstīta uz faktiem un tiek izteikta galvenokārt viedokļu formā).  

Domāju, ka  Liepājas deputāti  ar ilgāku stāžu domes  krēslos nav pieraduši, ka bez Liepājas galvenā laikraksta “Kurzemes Vārds” un ''centrālās televīzijas'' “TV Kurzeme” (bijusī “Dzintare”) ir arī cits vai citi vietējie plašsaziņas līdzekļi, kuriem dažreiz ir savādāks skatījums uz  lietām un procesiem gan pašvaldībā, gan sabiedrībā kopumā. Ceru, ka pilsētas “valdošais korpuss” pieradīs pie tā, ka bez  koalīcijas deputātiem domē ir arī citi, kuriem var būt pašiem savs viedoklis par domē lemjamajiem jautājumiem, un pieradīs, ka šis viedoklis saprotamā veidā tiek atspoguļots masu mēdijos, kā tas līdz šim, diemžēl, bijis reti un daļēji.

Izskatās, ka Liepājas partijas priekšvēlēšanu kampaņa, šoreiz Silvas Goldes izpildījumā, jau sākusies ar visām no tā izrietošām sekām, un pašvaldības resursi tam tiks izlietoti pēc pilnas programmas. Cilvēcīgi to var saprast, jo grūti ir atstāt iesildītu vietu un piedzīvot brīdi, kad pie kabineta durvīm noskrūvē plāksnīti ar  uzvārdu, nomainot pret kādu citu...

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, ceru uz konstuktīvu dialogu ar kolēģi Silvu Goldi gan par  Liepājas koncertzāli, gan par bērnu ēdināšanu pilsētas skolās un bērnu dārzos, gan par izglītības kvalitāti un skolu tehnisko stāvokli (tai skaitā arī par Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas nākotni) un daudzām citām tēmām, kas skar jomas, par kurām deputāte uzņēmusies politisko atbildību jau daudzus gadus.
   
Kas attiecas uz firmu bankrotu, kas saistītas ar mani, tad vislielākie zaudētāji ir šo firmu dibinātāji, tai skaitā es un bankas, kuras mūsu uzņēmumus bija kreditējušas. Negribu būt nekaunīgs, tomēr man jāteic, ka attiecībā uz šo firmu nekustamā īpašuma nodokļa parādu Liepājas pašvaldībai, mana sirdzapziņa nav pārāk aptraipīta: kā jau iepriekš intervijā “Kurzemes Vārdam” teicu, par “MIG Holding” līdzekļiem pie viesnīcas “Promenāde” tika pilnībā rekonstruēta un labiekārtota pilsētai piederošā promenādes daļa, kas faktiski bija brīvprātīga investīcija pilsētas infrastruktūrā, par kuru mēs neprasījām no pilsētas nekādas kompensācijas vai atpirkšanu, arī atzinības rakstu ne (pēc ilgām diskusijām pašvaldība  mums atmaksāja vienīgi promenādē uzstādīto laternu cenu)

Savukārt SIA ”Rietumkrasts” izveidoja jaunu, modernu ielu ar visām komunikācijām, kuras, protams, paliek pilsētas īpašumā. Abas šīs investīcijas pārsniedza bieži skandēto nekustāmā īpašuma nodokļa parādu vairāk kā divas reizes.  (Ja to pašu būtu darījusi pašvaldība, manuprāt, tas droši vien būtu vēl pusotras reizes dārgāk.) Kas attiecas uz ēkām, kuras pilsētā esam atjaunojuši un restaurējuši, tad jebkuram domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka mēs tām iedevām pietiekami lielu pievienoto vērtību, kā rezultātā vairākkārt palielinājās tās kadastrālā vērtība un automātiski vairākkārt pieauga arī nekustamā īpašuma nodokļa vērtība, kuru pilsēta tagad saņems no ēku nākamajiem īpašniekiem. Bez tam – atjaunotās ēkas neviens projām neaiznesīs – tās veidos pilsētas seju arī turpmāk.

P.S.

Starp citu, vai Goldes kundzi nemoca sirdsapziņa par vairāk nekā miljonu latu, ko Tautas partija, bankrotējot un likvidējoties, palika parādā valstij?