Deputāti arī jūnija domes sēdē nelēma par internātpamatskolas "iekļaušanu" (kā iepriekš izteicās Izglītības pārvaldes vadītāja) 8.vidusskolā. Kamdēļ vilcināties?

Jā, kamdēļ gan tagad vilcināties, ja beidzot daudzmaz saprotamu informāciju par pievienošanu vai iekļaušanu, sauc kā gribi, ir saņēmuši gan vecāki, gan pedagogi?

"Izglītības pārvalde strādā, lai vēl pilnveidotu un precizētu lēmuma projektu un tā skaidrojumus, un tas būtu saprotams visām iesaistītajām pusēm. Domes vadība šobrīd vēl analizē sagatavoto informāciju, notiek sarunas par atsevišķas komisijas vai darba grupas izveidi šajā jautājumā," šādu atbildi sniedza Izglītības pārvalde.

Vicemērs Atis Deksnis, kura viens no lauciņiem ir arī izglītība, savukārt komentēja šādi: "Mērķis ir atrisināt jautājumu, nevis tracināt tautu".

Laba doma. Vēl labāk būtu bijis, ja nozares atbildīgajām amatpersonām (vispirms ar to domāju Izglītības pārvaldi, lai arī Deksnis džentlmeniski izteicās, ka netaisoties "noiet malā") šī doma būtu ienākusi prātā pirms absolūti nesagatavotie pedagogi un vecāki tika nolikti fakta priekšā.

Taču, notika tā, kā notika, proti, kāds – vecāks vai pedagogs – vēsti par iecerēto internātpamtskolas un 8.vidusskolas "salaulāšanu" uzzināja, izlasot starp rindiņām irliepaja.lv 13.aprīļa publikāciju "8.vidusskolā vēlas veidot "Pozitīvo sajūtu telpu"".

""Pozitīvo sajūtu telpas" izveide saistīta ar plānoto Liepājas internātpamatskolas reorganizāciju, kuras rezultātā internātpamatskolas skolēnus paredzēts iekļaut 8. vidusskolā ar atsevišķu programmu," toreiz sacīja pārvaldes vadītāja.

Rakstot par pārvaldes vēlmi veidot "Pozitīvo sajūtu telpu" ne prātā nevarēja ienākt, ka citētais Izglītības pārvaldes vadītājas Kristīnes Niedres-Latheres sacītais par "internātpamatskolas reorganizāciju" ir absolūts jaunums abu skolu pedagogiem un vecākiem!

Ar domes jūnija sēdes lēmumu "Pozitīvo sajūtu telpas" izveidei dota zaļā gaisma. No tā netieši secināms, ka nekur nepaliks arī lēmums par abu skolu apvienošanu, jo, kā jau pārvaldes vadītāja aprīlī sacīja, – "Pozitīvo sajūtu telpas" izveide tieši saistīta ar internātpamatskolas skolēnu iekļaušanu 8. vidusskolā, jo, atkal citēsim pārvaldes vadītāju: ""Pozitīvo sajūtu telpa" uzlabos bērnu pašsajūtu un palīdzēs tiem veiksmīgi iekļauties jaunajā vidē".

Skaidrs, ka pašvaldībai galu galā būs jāpieņem šis par neērtu padarītais lēmums. Ir virkne argumentu, kāpēc tas jādara, un lielā mērā tie arī bija paskaidroti Niedres-Latheres sagatavotajā prezentācijā Izglītības komisijas jūnija sēdē. Nelaime tikai tā, ka, loģiski domājot, šādai prezentācijai un sarunai ar iesaistīto un arī citu skolu direktoriem, internātpamatskolas un 8.vidusskolas bērnu vecākiem vajadzēja notikt PIRMS, Izglītības pārvalde centās, atvainojos par izteicienu, "izgrūst" cauri lēmumprojektu par internātpamatskolas reorganizāciju. Tieši tas jau ir iemesls, kāpēc "tauta", lai kā to nevēlas vicemērs, tomēr ir satracināta! Tagad to nomierināt un pārliecināt pārvaldei būs daudz grūtāk, nekā, ja viss būtu noticis loģiskā secībā.

Interesanti, cik reižu ir jākāpj uz vienu un to pašu grābekli, lai izdarītu secinājumus un rīkotos citādi?

Izglītības komisijas jūnija sēdē, uz kuru bija saaicināti arī pilsētas skolu vadītāji, 7.vidusskolas direktore Inese Ferstere atgādināja vienu šādu "vēstures mācību", ko acīmredzot nezināja vai negribēja ņemt vērā Izglītības pārvalde. Proti, tieši šādā ačgārnā veidā, vispirms pieņemot lēmumu, nevis sagatavojot iesaistītās puses, savā laikā notikusi arī 11.vidusskolas un 7.vidusskolas apvienošana, kas beigusies ar to, ka "divas klases pazaudējām".

Gan toreiz, gan tagad pedagogi un bērnu vecāki bija pelnījuši, lai pirms lēmumu pieņemšanas ar viņiem runā, lai izskaidro, lai paskaidro, lai pārliecina. Jā, emocijas būs jebkurā gadījumā, bet vismaz nepaliktu sajūta, ko visai skarbi formulēja kāda internātpamatskolas audzēkņa vecāks: "šī ir kārtējā reize, kad paciešam, ka mierīgi čurā uz galvas..."