Piedāvājam iepazīties ar Liepājas domes deputāta, AS "Liepājas papīrs" prezidenta Jāņa Vilnīša uzstāšanos Latvijas Reģionu apvienības forumā sestdien, 30.janvārī.

Savu uzstāšanos forumā Vilnītis bija sagatavojis kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes padomes priekšsēdētājs.

2012.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo Attīstības plānu 2014.–2020.gadam, kur kā virsmērķis ir izvirzīts – Ekonomiskais izrāviens un tā stratēģiskie sasniedzamie rādītāji ir 20% apstrādes rūpniecības daļa IKP (šobrīd zem 15%), preču un pakalpojumu eksports 70% (60%) , produktivitāte virs 20% ( virs 10%), ieguldījumi pētniecībā 1,6% no IKP (0,6).

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmumam un investoram būtu jāvadas no tiesiskās paļāvības principa, ka Valsts savus lēmumus un likumus pieņems saskaņā ar šo NAP, nevis pretrunā tam. Tā tas ir ar pēdējo pieņemto Solidaritātes nodokli, kurš sit produktīvos uzņēmumus, mazina konkurētspēju, veicina ēnu ekonomiku, mazina jaunu produktīvu uzņēmumu ienākšanu. Mētāšanās no viena grāvja uz otru ir bijusi pēdējā laika raksturīgākā iezīme: vienu brīdi holdingiem atveram durvis, tad atkal aizveram, nolemjam IIN likmi samazināt, tad to atceļam un ar Solidaritātes nodokli faktiski to palielinam, vienu brīdi sakārtojam mazo biznesu ieviešot MUN, tad atkal kāpjamies atpakaļ. To pašu šobrīd gaidām arī no jaunās iniciatīvas par UIN samazinājumu reinvestētajai peļņai.

Lai panāktu minētā virsmērķa izpildi, jābūt spēcīgai sasaistei: vairāk uzņēmumu, produktīvāki uzņēmumi, eksporta pieaugums un mazāka ēnu ekonomika.

Taču nav iespējams panākt Latvijas NAP izpildi, ja bizness netic valstij! Nauda netiek ieguldīta, investēta, zūd ekonomiskā atktivitāte, būtiski nepieaug darba samaksa un nodokļu iekasējamība ir zema.

Uzskatu, ka kopš Latviju skāra Dižķibile esam iegājuši vismelīgākajā valsts un biznesa attiecību fāzē. Valsts solītais biznesam pirms vēlēšanām nesakrīt ar reāliem darbiem pēc vēlēšanām, bet, budžetu pieņemot, biznesa vajadzības ne tikai tiek ignorētas, bet pieņemtie lēmumi noved biznesu līdz kritiskajai robežai.

Reāli lielākās biznesa organizācijas Latvijā šobrīd ir gatavas iesaistīties kopējā visLatvijas protesta akcijā, kas salīdzinoši nesen nebūtu pat iedomājams. Arogance, kas piemīt šā brīža valsts vadītājiem novedusi Latviju līdz 44.vietai pēc globālās konkurētspējas index, atpaliekot no Lietuvas (36) un Igaunijas (30). Atpaliekam no saviem tuvākajiem kaimiņiem arī citos valsts ekonomiku raksturojošas rādītājos: ekonomiskās brīvības indekss, Doing Business un nacionālais kopienākums uz vienu cilvēku, arī nodokļu iekasējamībā.

Uzticības atjaunošana starp valsti un biznesu gan vietējo, gan ārvalstu investoru ir būtiskākais priekšnosacījums Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

Kāpēc bizness netic valstij?
1.Nekonsekvence solījumos. IIN – draud tiesa.
2.Nepārtraukti mainīga nodokļu politika. Jauni nodokļi nodevas.
3.Nespēja nodrošināt stabilitāti un finansu pieejamību banku sektorā. Finansējuma trūkums.
4.Valsts atpazīstamība un vājais tēls starptautiskajos tirgos.
5.Nespēja tikt galā ar kvalificēta darbaspēka aizplūšanu un izglītošanu. Neskatoties uz augsto bezdarbu.
6.Godīgie uzņēmumi nav apmierināti, ka valsts nepietiekami cīnās ar ēnu ekonomiku. Nepārtraukti tiek paaugstināti nodokļi, nodevas, lai paņemtu naudu no godīgajiem.
7.Pieci procenti uzņēmēju (no vairāk kā 220 tūkstošiem ekonomiski aktīvo) samaksā 95% nodokļu ieņēmumus!!!
8.Valsts ir pazaudējusi savus corporate citizen uzņēmumus, kas ir lojāli un gatavi valstij grūtā brīdī to atbalstīt.

Kā to mainīt?
Valstij ir jāveido dialogs ar biznesu.
Valstij jādemonstrē, ka tā patiešām samazina savus izdevumus (nevis pensijas un skolotāju algas).
Valstij jāsamazina kopējo nodokļu slogu darba ņēmējiem. Šobrīd ES zemo algu sektorā mums ir 2.lielākais nodokļu slogs kopā ar Rumāniju. Vēl augstāks ir tikai Ungārijai.
Jābūt pārliecībai, ka rīt pēkšņi netiks mainīti spēles noteikumi (pārspīlētā valdes locekļu atbildība).
Būs prognozējama nodokļu politika.
Valsts apņemas dzīvot atbilstoši nopelnītajam, nevis tērēs vairāk un iztrūkstošo prasīs no biznesa. Latvijas parāds šobrīd ir 12 miljardi (40% no IKP ). Katru gadu Latvija 2 procentus no valsts budžeta tērē šī parāda procentu nomaksai. Tas ir vairāk kā valsts aizsardzības budžets. Salīdzinājumam Igaunijas ārējais parāds ir tikai 10 % no IKP.
Bizness apņemas samaksāt to, ko ir apņēmies, uzsākot uzņēmējdarbību, kā arī sniegt atbalstu valstij grūtā brīdī.

Gribu noslēgt ar citātu no Bībeles, Salamana pamācības: "Neprašam šķiet viņa ceļš taisns vaiņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu".

Lai izcili uzņēmumi izcilā Latvijā!!!