"Piano" restorāna terasē ar Ivaru dzerot glāzi Reinas ielejas sarkanvīna un piemalkojot lielisko Lielbātas avota ūdeni, mazliet aprunājam mūsu liepājniekus.

Salīdzinot ar citām Latvijas "lielpilsētām" – Jelgavu, Daugavpili, Valmieru – liepājnieki mājaslapās vai portālos izceļas ar ne visai laipniem komentāriem par Liepājas domes deputātiem un ierēdņiem. Ir pat komentāri, kuri, pēc mūsu sapratnes nu nekādi neliecina par komentētāja garīgo kultūru un varbūt pat garīgo veselību.

Piemēram, mūsu politiskā veterāna Ulda Seska lamāšana un apsaukāšana visdažādākajiem vārdiem un epitetiem ar noturīgu regularitāti atkārtojas jau vismaz divdesmit gadus. Pat viņa bērni nav bijuši pasargāti.


Lasot šos komentārus, no malas varētu izskatīties, ka Liepājas Vēlēšanu komisija jau vairāk nekā divdesmit gadus, līdzīgi kā Baltkrievijā, vilto vēlēšanu rezultātus.

Arī par Seska kunga pēcgājēju Jāni Vilnīti komentāri nav saudzīgāki.

Tiek lietotas arī radikāli ateistiskas un rupjas piezīmes par Vilnīša kunga reliģisko pārliecību, kurā pat viedais "Kurzemes Vārds" netieši vai netīši ņēmis dalību.


Varbūt savu nospiedumu liepājnieku mentālajā kodā atstājusi Rietumkurzemes sociuma vēsturiski etniskā uzvedība (skaudība, nenovīdība, klusa savu līdzcilvēku nīšana utt.)?


Mēs ar Ivaru arī ne vienmēr esam bijuši sajūsmā par atsevišķiem Ulda Seska un Jāņa Vilnīša lēmumiem. Bet  pie izdevības par to esam izteikušies gan publiski, gan personīgi. Un turpināsim to darīt arī turpmāk, jo Liepāja ir arī mūsu pilsēta.

Bet mums kā "psihologiem amatieriem", pārlapojot žurnālu "Annas Psiholoģija"  tapis skaidrs, ka cietēji ir ne tikai komentāros nolamātie, bet arī paši komentāru autori un viņu ģimenes. Ar tik melnām domām cilvēki nevar mīlēt, normāli strādāt un dot vajadzīgo pievienoto vērtību mūsu pilsētai.

Kur izeja? Mūsuprāt, Liepājas domes vadībai

vajadzētu iziet no komforta zonas un uzturēt reālu diskusiju ar neapmierinātajiem pilsētniekiem

(ar apmierinātiem un lišķiem nav jēgas tērēt laiku), aicināt tos, piemēram, sestdienās ciemos uz Rožu ielu uz tiešām sarunām par konkrētiem, nereti varbūt sāpīgiem jautājumiem no komentāru arsenāla.  

Nesaprotam arī, kāpēc Liepājas domes sabiedrisko attiecību cilvēki nav sapratuši, ka liepājnieku krasi negatīvie komentāri ir signāls uzsākt diskusijas par sāpīgām tēmām tiešsaistē.


Šo tikšanos formātu nevajadzētu sajaukt ar priekšvēlēšanu kampaņu.

Pārlapojot žurnālu "Annas Psiholoģija", kļūst arī skaidrs, ka daļai no sabiedrības līdzpilsoņu nolamāšanai un citu veidu dusmu izvirdumiem nav vajadzīgs objektīvs pamats. Viens no galvenajiem iemesliem šādai rīcībai  esot vecāku, visbiežāk mātes mīlestības deficīts bērnībā. To, protams, nevar kompensēt ne Sesks, ne Vilnītis, ne Ansiņš un pat ne Linda Matisone.  Vēl jo vairāk to nevar kompensēt pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti.

Varbūt varētu ieteikt domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājai vairāk pievērsties MĀKSLAI: piemēram, varētu noderēt lielformāta Mātes klēpja skulptūra tēlnieka Aigara Bikšes izpildījumā, kas būtu novietota iepretī domei vai kādā citā publiskā vietā pilsētā.