Pēc ilgāka laika tiekoties ar Ivaru pie laba franču sarkanvīna, pārrunājam Liepājas teātra šīs sezonas repertuāru. Konstatējam, ka mūsu teātra repertuārs un tā mākslinieciskais sniegums Herberta Laukšteina vadībā, diemžēl, stipri atpaliek no Ulda Pīlēna debijas režijas Saeimā.

Spriežot pēc televizorā redzētām mizanscēnām vispatiesākais tēlojums ir mūsu titulētajiem statistiem Lindai Matisonai un it īpaši allaž smaidošajam Atim Deksnim.

Pēc mūsu ar Ivara novērojamiem "Panorāmā", Uldim Seskam ir uzticēta galvenā raksturloma – viņam Pīlēns uzticējis kabatā nest sarkano kodolpogu.

Kas attiecās uz Māri Kučinski, tad pēc mūsu ieskatiem, viņš pagaidām piedalās masu skatos, jo viņam  it kā esot grūtības apgūt tekstu. Turpretī auto eksperts Kulbergs kā  galvenais galma ziņnesis, monologu ir apguvis gan divtaktu, gan četrtaktu režīmā bez kloķvārpstas pārsitieniem.

Kas attiecās uz Latvijas apkaimju līdera Smiltēna, kas bieži domās aizņemts ar savu augsto pašnovērtējumu un var nesankcionēti izrādes laikā pāriet pāri skatuvei pa diognāli, Uldis Pīlēns viņu iecēlis par Latvijas prezidenta aizvietotāju jeb Saeimas kārtībnieku.

Paceļot glāzi sarkanvīna mēs novēlam Latvijai izturību un pacietību, jo teātra izrādes būs daudz un nekas mūsu un Latvijas dzīvē nemainīsies. Vienīgi ir skaidrs, ka pienācis laiks un cerība uz vismaz pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dzimušiem aktieriem Latvijas Saeimas teātrī.