Daudziem liepājniekiem partija “Vienotība” asociējas ar vietējās “Vienotības” nodaļas senvadoni Aizezera kungu un viņa "bajāriem".

Vēsturiski no “Jaunā laika” perioda šie “bajāri” bija ”iesaukti rekrūšos” no  Liepājas rajona kolhoziem un vietējām valsts iestādēm. Taču, manuprāt, Latvijas iekšpolitiskajā kontekstā būtu nepiedodami vērtēt partiju “Vienotību”, raugoties tikai “Liepājas nodaļas portretā”.

Nenoliedzami “Vienotība” tagad ir nopietnākais un produktīvākais spēks Latvijas politikā.

Viņi ir spējuši distancēties no atsevišķu reformistu “bābiskā” populisma, tajā pašā laikā neļaujoties “šleseriski oligarhiskās filosofijas” vilinājumam.   

Arī nacionālajā jomā “Vienotības” līderi šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir spējuši bez grūstīšanās pie Brīvības pieminekļa, nodrošināt nacionālo stāju.

Gudri novērtējams ir “Vienotības” valdes stratēģiskais lēmums piepulcināt partijai tādu nacionāli domājošu ārlietu ministru kā “reformistu”  Edgaru Rinkeviču, kura pragmātiski nacionālais tēls  atstāj  ēna pat dažu labu NA līderi, par mūsu prezidentu nemaz nerunājot.

Manuprāt “Vienotība” un arī Liepāja iegūtu, ja Vienotības bijušais kultūras ministrs un tagadējais SIA “Liepājas koncertzāle” direktors Ints Dālderis uzņemtos dibinātu “Vienotības” jaunu nodaļu Liepājā vai pārņemtu esošo Liepājas novada nodaļu. Pēdējais variants, protams, maz iespējams.

Manuprāt, būtu tikai svētīgi, ja Dāldera kungs, kā  viens no populārākiem bijušajiem kultūras ministriem, uzņemtos Liepājas “Vienotības” biedru koordināciju.

Rezultātā partija, kura dauziem Latvijas iedzīvotājiem asociējās ar pragmatismu politikā, arī Liepājas politiskājā  dīķī varētu iepludināt svaigu ūdeni.