Piedāvājam uzņēmēja, vairāku firmu īpašnieka, Arta Daugina viedokli, ar kuru viņš dalījās arī savā facebook.com profilā, par to, kādi ir patiesie jauniešu bezdarba iemesli.

"Problēma" visā Latvijā esot augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū līdz 29 gadu vecumam, ar vai bez izglītības. Oponēju šim viedoklim!

Liela daļa no šiem jauniešiem ir ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību. Valsts un arī paši izglītojamie ir tērējuši miljonus, lai viņi nonāktu darba tirgū kā speciālisti un ar laiku kļūtu par profesionāļiem. Vietējām un starptautiskām kompānijām būtu jāstāv pēc viņiem rindā, bet tā vietā šobrīd ap 95% uzņēmumi nevar atrast kvalitatīvus speciālistus vai profesionāļus!

Diezgan paradoksāli, vienā pusē līdz pat 25% jauni talantīgi studijas beiguši darba ņēmēji, kas plēšas un raujas pēc darba, bet otrā pusē industrijas, no kurām 95% nespēj atrast sev kvalitatīvu darbinieku...

Visticamāk pa vidu arī ir problēmas risinājums, un te nu sāksies mana viedokļa skarbā daļa.

Nekad personīgi neesmu dzirdējis, ka kādā skolā gatavotu kvalitatīvu speciālistu. Varbūt arī, ka gatavo, bet tikai retā. Lai noteiktu, kas ir kvalitatīvs darbinieks, skolām vajadzētu uzzīmēt šī darbinieka profilu, lai jaunietis zina, par ko jāaug, un skola zina, par ko jāaudzina.

Kvalitatīvs darbinieks ir:

ar darba ētiku – gatavs rast risinājumus problēmām, nevis pats būt problēma, ko katru dienu jārisina (činkstēšana, sūdzēšanās, runāšana aiz muguras utt.);

pašmotivēts – neviens nevar palīdzēt cilvēkam, kurš pats nevēlas palīdzēt sev, ja pašā nav motivācijas, tad tas, ko iedos citi, ir antibiotika slimam cilvēkam (palīdz vienreiz, bet ilgtermiņā atrofē);

ar spēju pieņemt lēmumus un, pats galvenais, par tiem uzņemties atbildību, un ar spēju pienākumus, ko uzņēmies, novest līdz galam, uzdodot sev jautājumu, vai es izdarīju labāko, ko spēju!;

godīgs pret sevi un darba kolēģiem, ar spēju profesionāli nolikt savu personīgo ego malā, lai kolektīvi sasniegtu rezultātu, gluži kā komandas sportā, kur uzvar komanda;

ar spēcīgu "militāru" disciplīnu, jo darbs un uzņēmējdarbība ir moderns karalauks, un tas, kurš neievēro disciplīnu, pakļauj bojāejai visu komandu.

Šīs ir piecas pamata lietas, ar ko sākas KVALITATĪVS darbinieks. Un tikai tad nāk klāt specializācija, kas katru padara savā veidā unikālu un piemērotāku vai nepiemērotāku kādai no pozīcijām.

Diemžēl šie 25% jaunieši, kuros ir iztērēti miljoniem tautas naudas un vēl tikpat kreditētas naudas, skolā ir devušies, lai mācītos definīcijas, bet nav spējuši iemācīties definēt. Izglītības iestādēs tos padara par atreferētājiem, nevis par radītājiem.

Vēl kas, šie jaunieši ir paēduši. Tiem nav vajadzība cīnīties par kaut ko vairāk, tiem ir dažādas sociālās garantijas, tiem ir dažādi Eiropas fondu pabalsti un kursi, mēs paši esam izveidojuši sociālo augsni, lai šie cilvēki peldētu pa šo straumi. Mēs esam jauno paaudzi ielikuši komforta zonā, dodot viņiem visu nepieciešamo, lai viņiem neparko nav jācīnās, un skolās mācam viņu tiesības, bet ne pienākumus. Mūsdienu jaunietim neeksistē tādi termini kā "pienākums" un "atbildība".

Savā īsajā uzņēmēja periodā kā darba devējs esmu sastapis ap 150 jauniešu, un visiem ir 100% vieni un tie paši simptomi, un tā ir sistēma. Vienīgie puslīdz perspektīvie ir tie, kas ir nākuši no lauku ģimenēm, kur darbs ir bijis jau no mazotnes kā pienākums, vai no dažām skolām, kur pasniedzēji ir ielikuši vismaz daļu no iepriekš minētājām piecām vērtībām.

Šobrīd tiek veidots kaudzēm programmu, kas stimulēs ieiešanu darba tirgū, bet, manuprāt, tas ir aplami mēģināt labot zobus cilvēkam, kuram pūst galva. Sākam ar to, ka precīzi definējam, kas ir darbinieks, ko uzņēmējvide pieprasa; izvirzām mērķus, kā tos sasniegt, un tad ejam uz tiem. Citādi mēs tērējam laiku, enerģiju un naudu, ārstējot tos, kas mirst, bet nemēģinām novērt miršanas cēloņus.

Secinājums. Latvijā nav bezdarba, ir daudz nekvalitatīvu bezdarbnieku. Kā Ķīna ražo ātras un lētas mantas, ko visi apsmejam, tā mēs ātri ražojam lētus darbiniekus!

Nevar gribēt Eiropas līmeņa algu (cenu), ja esi Ķīnas lētā gala produkts. Kad mūsu jaunais darbaspēks būs kā kvalitatīvs Vācu auto, kam dod garantiju, tad arī uzņēmējs būs gatavs samaksāt Vācijas algu.

Jaunieti, ja tu gribi 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas), tad tev jāspēj ienest uzņēmumam vismaz 8000+ eiro, un, ja tu to neredzi, nespēj garantēt un neesi gatavs sasniegt, tad kā tu vari pieprasīt, teikt, ka tev pienākas?! Uzņēmums nav bankomāts, uzņēmums ir dzīvs organisms, kurš ir jāaudzē ka mazs bērns!

Lai pieprasītu ir jānopelna, un, lai nopelnītu, ir jāsāk ievērot piecus principus!