Liepājas pašvaldības 2022.gada publiskais pārskats vēsta, ka pērn bija nodarbināts 28 891 liepājnieks, un gada laikā strādājošo skaits samazinājies par 14 personām. Taču pēdējo septiņu gadu laikā strādājošo liepājnieku skaits palielinājies par 937. Augstākais strādājošo liepājnieku skaits bijis 2018. (29 456) un 2019. gadā (29 459).

2022. gada beigās vidējais darba vietu skaits Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 27 974, tajā skaitā 20 383 jeb 72,9% darba vietās bija nodarbinātas personas, kuru deklarētā dzīvesvieta gada sākumā bija Liepāja.

Salīdzinot ar 2021. gadu, darba vietu skaits Liepājas uzņēmumos samazinājies par 351 darba vietu. Darba vietu skaits Liepājā reģistrētajos uzņēmumos 2022. gadā bija par 917 darba vietām mazāks nekā strādājošo liepājnieku skaits. Liepājas uzņēmumos strādāja 20 383 liepājnieki. 8 500 liepājnieku strādāja citās administratīvajās teorijās reģistrētos uzņēmumos (lielveikali, valsts iestādes u.c.).

Lielākie darba devēji
Pēdējo septiņu gadu laikā vidējais darba vietu skaits Liepājā reģistrētajos uzņēmumos palielinājies par 1 292 darba vietām. Lielākais vidējais darba vietu skaits Liepājas uzņēmumos bijis 2019. gadā (28 567).

25% no kopējā darba vietu skaita pērn bija ražošanā. Llielākie darba devēji: SIA "AE Partner"; SEZ SIA "Jensen Metal"; SEZ SIA "Lauma Fabrics"; SIA "Dzelzsbetons MB"; SEZ SIA "Caljan"; SIA "FTS Baltic".

13% no kopējā darba vietu skaita bijušas izglītības nozarē. Nozares lielākie darba devēji: Izglītības pārvalde; Liepājas Universitāte; PIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"; PIKC "Liepājas Valsts tehnikums".

10% no kopējā darba vietu skaita bijušas tirdzniecībā un auto, moto remonta nozarē. Lielākie darba devēji: AS "LPB"; SIA "Tolmets"; SEZ SIA "Laskana"; SIA "ADS Baltic".

Arī būvniecības nozare pērn nodrošinājusi 10% no kopējā darba vietu skaita. Nozares lielākie darba devēji: AS "UPB"; SIA "CTB"; SIA "Ritex Modular Construction"; SIA "UPTK"; SIA "A-land".

8% no kopējā darba vietu skaita veidoja transporta un uzglabāšanas nozare, kurā lielākie darba devēji: AS "Liepājas autobusu parks"; SEZ SIA "Liepaja Bulk Terminal LTD" un SIA "Liepājas tramvajs".

Bezdarbnieki
2022. gada beigās reģistrētais bezdarba līmenis (bezdarbnieku skaits attiecināts pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu) Liepājā bija 4,3%. Sezonalitātes ietekmē gada pēdējos mēnešos bezdarba līmenis nedaudz palielinājās. 2022. gadā zemākais bezdarba līmenis (3,9%) bija septembra – novembra mēnešos.

Salīdzinot ar 2021. gadu, bezdarba līmenis samazinājies par 1,0 procentpunktu. Reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 404 personām jeb par 18,5%.

Salīdzinot deviņas valstspilsētas, redzams, ka 2022. gadā Liepājā bijis piektais zemākais vai arī piektais augstākais reģistrētā bezdarba līmenis.

2022. gadā no 1 786 reģistrētajiem bezdarbniekiem 292 personas jeb 16,4% bija ilgstošie bezdarbnieki, t.i., konkrētās personas bez darba ir ilgāk par gadu. Salīdzinot ar 2021. gadu, ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 384 personām jeb par 56,8%. Jauniešu (15–24 gadi) bezdarbnieku skaits 2022. gada beigās bija 165 personas, kas ir par 13 personām jeb 8,6% vairāk nekā 2021. gada beigās.

Bezdarbnieku pabalstu 2022. gada beigās saņēma 916 personas, kas ir 51,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Iedzīvotāju ienākumi
2022. gadā strādājošo liepājnieku vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bija 1 103 eiro*, kas ir 86,5% no Latvijas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Salīdzinot ar 2021. gadu, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Liepājā palielinājusies par 121 eiro jeb par 12,3%. Valstī vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, pēc VSAA datiem, palielinājusies par 148 eiro jeb 13,1%.

Pēdējo septiņu gadu laikā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga palielinājusies par 443 eiro jeb 67,2%.

Salīdzinot septiņas valstspilsētas, augstākā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2022. gadā bijusi Rīgā (1 424 eiro) un Jūrmalā (1 413 eiro), bet zemākā vidējā bruto darba samaksa bijusi Daugavpilī (989 eiro) un Rēzeknē (1 018 eiro). Liepājā starp septiņām valstspilsētām bijusi trešā zemākā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (1 103 eiro).

Sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba samaksa Liepājā 2022. gadā bija 1 221 eiro, kas ir par 69 eiro jeb 6,0% vairāk nekā 2021. gada vidējā alga.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā bruto darba samaksa pēdējo septiņu gadu laikā palielinājusies par 461 eiro jeb 60,7%

Sabiedriskajā sektorā strādājošiem lielākā darba alga bijusi Rīgā (1 594 eiro) un Ventspilī (1 319 eiro). Liepājā bijusi ceturtā zemākā sabiedriskajā sektorā strādājošo alga (1 221 eiro).

*Informācija par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tiek iegūta no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Informācija par sabiedrisko un privāto sektoru tiek iegūta no Centrālās statistikas pārvaldes. Centrālā statistikas pārvalde datus par vidējo algu apkopo, neņemot vērā mazos komersantus (ar darbinieku skaitu, mazāku par 50).