Papildināts. Liepājā ir 440 nami, kuri joprojām nav pievienoti pilsētas centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai un, iespējams, piesārņo vidi.

Aizvadītā gada pēdējā domes sēdē deputāti apstiprināja jaunus saistošos noteikumus "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas kārtību Liepājas pilsētā", kā arī pašvaldības uzņēmuma "Liepājas ūdens" dalību projektā "Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu noplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā".

Saistošo noteikumu pieņemšana bija neizbēgama, jo no 1.janvāra, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšana un to apsaimniekošanas kārtības ieviešana ir obligāta visām pašvaldībām. To, ka Liepājā nav bijusi apkopota precīza informācija par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to veidiem un lietotāju skaitu, nav reģistra un vienotas prasības fiziskām un juridiskām personām, kas sniedz asenizācijas pakalpojumus, kā arī nav uzskaites par attīrīšanai nodotiem notekūdeņiem un nosēdumiem, varētu uzskatīt par ilggadēja pilsētas mēra Ulda Seska nepadarīto darbu (ceram drīz uzzināt, kādi ir jaunā mēra nodomi). No otras puses – kārtības līdz šim nav bijis arī valstī kopumā.

"Visticamāk, ka reģistra veidošanu pašvaldība deleģēs mums," atzina "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus, piebilstot, ka droši vien lēmums tiks pieņemts šā gada pirmajā domes sēdē.

Liepājā nav tā, kā dažā labā citā pilsētā, kur veseli mikrorajoni, piemēram, tādi kā "Ezerkrasts", nav pievienoti centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, te vēsturiski izveidojusies situācija, ka nav pievienotas atsevišķas mājas – uz vienas ielas divas, uz citas – viena, vai nu tāpēc, ka šajā ielas posmā vēl nav ievilkti centralizētie tīkli, vai tāpēc, ka māja nav tiem pieslēgusies, skaidro Dejus.

Andis Dejus caur "Liepājas ūdens" administrācijas ēkas logu rāda uz Valdemāra ielas pretējo pusi: "Mums te ilgu laiku bija brīvkrāns – tātad nemaz ne tik sen pretī Liepājas centralizētā ūdens un kanalizācijas tīkla uzņēmumam bija viena maza mājiņa bez ūdensapgādes."

Pakāpeniski, dažādu Eiropas Savienības finansētu projektu ietvaros, "Liepājas ūdens" pievelk ūdens un kanalizācijas vadus ielu posmiem, kurus tie vēl nav aizsnieguši. Pēdējā realizētajā projektā lielāks rajons, kas tika pievienots centralizētajiem tīkliem, bija tā sauktā Jaunā pasaule ar "padsmit" mājām, stāsta Dejus. Tagad vienotā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma šīm mājām ir pienākusi klāt tik tuvu, ka tās var pievienoties.

"Taču ir otra problēma – vai tajā privātajā mājā ir fiziski iespējams ievietot izlietni un tualetes podu, vai tie nav jāliek blakus televizoram..."

Lai cik absurdi tas izklausītos, šādi gadījumi ir, atzīst Dejus, un no 440 bez ūdensapgādes esošajām mājām 40 pievienot tīkliem nebūšot iespējams. Arī tādēļ, ka kādas vienas mājas dēļ finansiāli nevar atļauties aizvilkt tos 10 kilometrus tālu.

Pērn kopumā centralizētie tīkli pievilkti tiešā tuvumā 87 mājām, arī šogad plāns varētu būt līdzīgs, lēš Dejus. Precīzu skaitli nosaukt vēl nevarot. Tāpat kā nevarot arī pateikt gala termiņu, kad visu Liepājas māju iedzīvotājiem būs iespēja pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Atbilde uz šo jautājumu esot tāda pati kā atbilde uz jautājumu "Kad Rīga būs gatava?", pajoko Dejus.

Runājot par vides piesārņojumu, Dejus saka – jūrā un ezerā notekūdeņus neviens vairs nenovada. Kādā stāvoklī ir nosēdakas, vai tās izved pietiekami bieži un vai netiek piesārņota zeme, tātad arī, iespējams, gruntsūdeņi, gan nav zināms. Tieši tāpēc arī nepieciešama reģistrācija, uzskaite un kontrole.

"Tie būs precīzi cipari, kas arī mums ļaus labāk saprast un plānot turpmāk darāmo," saka "Liepājas ūdens" vadītājs.

Papildināts ar pašvaldības komentāru izpilddirektora vietnieka būvniecības jautājumos Didža Jēriņa komentāru:

"Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019. gadā turpināsies pilsētas ūdenssaimniecības attīstīšana; aizvadītajā gadā ūdensapgādes un kanalizācijas centralizētos tīklus "Liepājas ūdens" pievilcis 87 ēku tuvumā, un šajā gadā "Liepājas ūdens" plāno līdzvērtīgu darba apjomu. Šobrīd centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi pieejami 99,6%, bet centralizētās kanalizācijas pakalpojumi 99,5% pilsētas iedzīvotāju. Līdz ar to varam teikt, ka šo pakalpojumu pieejamība liepājniekiem ir augsta, un pēdējo sešu gadu laikā pieejamība ir paaugstinājusies par 6,5%. Cits jautājums, kādi ir iedzīvotāju iemesli nepievienoties ūdensapgādes un kanalizācijas centralizētajiem tīkliem. Lielākajā daļā gadījumu (~90%) iedzīvotāji paši ir pieņēmuši lēmumu nepieslēgties pie centralizētajiem tīkliem, atsevišķos gadījumos pieslēgumi tehniski nav iespējami, piemēram, pārāk liela attāluma dēļ.

Kas attiecas uz pērnā gada nogalē domes sēdē apstiprinātajiem noteikumiem "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas kārtību Liepājas pilsētā", tad tuvākajā domes sēdē ir plānots pieņemt lēmumu par to, kam tiks deleģēti pienākumi saistībā ar normatīvo aktu prasību izpildi."