Pašvaldības uzņēmuma "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētāja Anda Dejus vārdiem runājot, "šis gads ieies vēsturē, jo no pusotra Liepājas ielās vēl palikušā brīvkrāna vairs paliks tikai viens" – tas, kurš izskatās pēc butaforijas, bet tāda nav, un kas atrodas tā sauktajā Zivju tirgū (tā gan ir butaforija!) Vecās ostmalas promenādē.

Pagaidām brīvkrānus vēl var redzēt arī Kalēju ielas un Uliha ielas stūrī, kā arī Jelgavas ielā Jaunliepājā. Taču tie drīz vien pazudīs, jo, pēc Dejus sacītā, vairs nav palicis neviena noslēgta līguma par ūdens lietošanu no šiem krāniem, un līdz māju, kurās agrāk dzīvoja "Liepājas ūdens" abonenti, žogam ir pievadīts pilsētas ūdensvads, atliek tikai to savienot ar mājā esošo.

Brīvkrāni Liepājā bija atstāti tajās pilsētas vietās, kur iedzīvotāji nevar vai negrib dzīvojamo māju iekšējos ūdensvadus pievienot pilsētas centralizētajam ūdensapgādes tīklam, skaidro "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus.

"Ūdens, kas tek no brīvkrāna, ir tāds pats dzeramais ūdens, kādu saņem iedzīvotāji no pilsētas centralizētā ūdensapgādes tīkla. Brīvkrāni domāti tiem SIA "Liepājas ūdens" abonentiem, kuri par ūdens lietošanu ir noslēguši atbilstošu līgumu un regulāri veic norēķinus saskaņā ar mūsu uzņēmuma izrakstītiem rēķiniem. Brīvkrāns nav domāts liela ūdens daudzuma ņemšanai bez maksas," saka Dejus.

Arī brīvkrāna Uliha ielas un Kalējas ielas stūrī drīz vairs nebūs. Foto; irliepaja.lv.

Ap 2000. gadu Liepājā vēl darbojušies ap 140 brīvkrāniem, zina teikt Dejus. 2020.gadā bija palikuši pieci: Uliha ielas un Kalēju ielas krustojumā, Ezera ielā 59, Ganību ielā 109, Raiņa ielas un Kroņu ielas krustojumā un Jelgavas ielā 12, kā arī jau pieminētais brīvkrāns Promenādes Zivju tirgū.

Kā zināms, ūdens pumpji darbojas arī pilsētas kapsētās, taču tie nav saistīt ar centralizēto ūdensapgādes tīklu, tur no dažu metru dziļuma tiek sūknēts gruntsūdens, saka "Liepājas ūdens" vadītājs.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš stāsta, ka Liepājas pilsētas valdes atskaitēs par 1907., 1908., par 1910. gadu atradis, ka dome 1892. gadā ierīkojusi vairākus šķimbēgus jeb brīvkrānus, vienu, kura dziļums 68 krievu pēdas vai gandrīz 21 metrs, tieši Bārenbuša kapsētā. Tā adrese bijusi Mēmeles-Cenkones (tagad Klaipēdas-Cenkones) ielā. Šī ūdens sūkņa mehāniskā daļa ar vārstu nomainīta 1934. gadā, un ūdens caurule no aizsērējuma tīrīta 1940. gadā.

Tajā pašā rajonā 1892. gadā vēl izdarīts urbums Virvju-Cenkones (tagad Riepu-Cenkones) ielas stūrī, dziļums 72 krievu pēdas.

1914. gada sākumā pilsētā darbojušies 74 ūdens brīvkrāni.

Vairāk par Liepājas ūdensapgādes sistēmas ierīkošanu jeb "inženiera Smrekera ūdens afēru", kā to bija nosaukuši divi 1937.gada "Kurzemes Vārda" autori, lasiet Gunāra Silakaktiņa publikācijā portālā irliepaja.lv sestdien, 10.februārī!