Metāllūžņu apstrāde „Liepājas metalurgā” ir gan smirdīgs, bet ne kaitīgs process – mierina uzņēmums un Liepājas dome. Vai tā ir?

 „Jau šobrīd pēc uzņēmuma iniciatīvas ir veikti sadedzināšanas izplūdes gāzu mērījumi. [..] Šobrīd saņemtie analīžu rezultāti neuzrāda cilvēku veselībai kaitīgu vielu paaugstinātu koncentrāciju,” šādu ziņu vakar saņēmām no Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas.

Ar šādiem mierinājuma vārdiem likās par maz, lai tos bez sīkāka skaidrojuma tālāk publicētu liepājnieku zināšanai, tāpēc uzdevām konkrētus jautājumus uzņēmuma „Liepājas metalurgs” sabiedrisko attiecību speciālistei Simonai Laiveniecei. Jautājumi bija šādi:

„Kas šīs ir par analīzēm, kad, kur un kas tās veicis?

Kas ir šīs kaitīgās vielas, kuru koncentrācija nav paaugstināta?”

Uz portāla uzdotajiem jautājumiem saņēmām šādu atbildi:

„Jautājums nav adresējams mums, bet Liepājas reģionālajai vides pārvaldei.”

Sazinoties ar Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktori Ingrīdu Sotņikovu, portāls noskaidroja, ka putekļu un slāpekļa oksīda emisijas daudzumu atmosfērā veic uzņēmums sertificētā laboratorijā, un, saskaņā ar izsniegto A kategorijas piesārņojuma atļauju, šādas analīzes jāveic vienu reizi ceturksnī.

Aprīlī, pēc tam, kad „Liepājas metalurgs” izmainīja tehnoloģisko procesu (sāka lūžņu uzkarsēšanu pirms kausēšanas) un pilsētā periodiski parādījās neciešamā smaka, Vides pārvalde uzdeva uzņēmumam organizēt neatkarīgu izplūdes gāzu pārbaudi. Šādu pārbaudi, kurā mērīta noturīgo organisko piesārņotāju (furānu un dioksīnu) klātbūtne, 12.aprīlī veikusi firma „Burkon GmBH”, konstatējot, ka šo kaitīgo vielu koncentrācija ir trīsdesmit reižu mazāka, nekā noteikts normatīvos. Taču smakas radītāju – gaistošo organisko piesārņotāju – koncentrāciju izplūdes gāzēs joprojām neviens nav noteicis.

Smakas intensitātes mērījumus paredzēts veikt 14.augustā, un to darīs Latvijā vienīgā šāda veida laboratorija Vides pārvaldes speciālista klātbūtnē. Kā sacīja Sotņikova, laboratorija noteiks, vai smakas intensitāte atbilst noteiktajai robežvērtībai (piecas odora vienības kubikmetrā). Tomēr laboratorijas mērījumi nedos skaidrību par gaistošo organisko savienojumu sastāvu.

Jebkurā gadījumā uzņēmumam pēc iespējas ātrāk („Liepājas metalurgs” iepriekš solīja to izdarīt 26 nedēļu laikā) būšot jāuzstāda dūmgāzu papildu attīrīšanas iekārtas, lai novērstu gaistošo organisko piesārņotāju radīto diskomfortu un iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu, portālam sacīja Sotņikova.

Liepājniekiem atliek vien cerēt un ticēt, ka solījumi tiks pildīti.

Uzziņa

Dioksīni – rodas nepilnīgas sadedzināšanas, atsevišķu ķīmisko produktu ražošanas, metāla pārstrādes, pārkausēšanas un papīra balināšanas ar hloru procesos. Dioksīni atrodami automašīnu izplūdes gāzu sastāvā, tabakas dūmos u.c. Kancerogēna viela. Izplūdes iespējami jāsamazina.

Furāni – rodas dioksīniem līdzīgos procesos. Ļoti kancerogēnas vielas.

Gaistošie organiskie savienojumi – dažādi organiski savienojumi ar dažādu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Nosacīti tos var iedalīt divās apakšgrupās: metāns un nemetāna ogļūdeņraži.

(Avots: http://www.vi.gov.lv)