Vai pēc ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekta beigām tūristiem būs iespēja redzēt vecās klinkera ķieģeļu ietves ar granīta apmalēm? Jautā portāla lasītājs Džeks Lou.

„Noteikti ir jāpaslavē tie būvnieki, kas labi dara savu darbu, un Liepājā tagad ir daudz vairāk sakārtotu un gludu ietvju, nekā pirms gada,” saka Džeks Lou.

Tomēr viņam ir arī iebildumi un ierosinājumi, ar kuriem jau pirms diviem gadiem gājis uz Būvvaldi. „Mani uzklausīja, bet dzīvē es tomēr redzu ko citu.”

Lou ir norūpējies par nedaudzajām vēl atlikušajām Liepājas vēsturiskajām ietvēm ar klinkera ķieģeļu un bruģakmeņu klājumu, kā arī bruģētajām ielām, jo daudzviet tas tiek nevis restaurēts, bet nomainīts pret betona bruģi.

Lou ir pārliecināts, ka pret vēsturiskajām vērtībām jāizturas ar īpašu pietāti, jo tieši tās veido Liepājas kolorītu un saista tūristu uzmanību.

Kā piemēru, Lou nosauc Ausekļa ielu, kur vienā ielas pusē saglabājusies brīnišķīga klinkera ķieģeļu un bruģa ietve, bet pretējā puse, blakus mūzikas vidusskolai un 1.ģimnāzijai ietve izrakta un tiek mainīti apgaismes stabi.

„Vai šo ielu nevar pārvērst par gājēju ielu un pilnībā atjaunot vēsturiskos segumus?” – jautā Lou.

Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam sacīja, ka šajā ielas pusē tikšot klāts pelēkais betona bruģis, jo tur vecais ietves segums bijis ļoti sliktā stāvoklī.

Portāls jau vairākkārt uzdevis jautājumus Būvvaldei un pašvaldības izpilddirekcijai gan par to, kur paliek no rekonstruējamam ielām izņemtais bruģis un ietvju granīta apmales, gan kāpēc vispār tās jāmaina pret betona apmalēm. Tāpat jautājām valsts kultūras pieminekļu inspektoram Uldim Maisiņam, vai būvdarbi Liepājas vēsturiskā centra ielās tiek saskaņoti ar inspekciju.

Pēc Maisiņa teiktā, inspekcijai ir principiāla vienošanās ar pašvaldību savienību par to, ka, rekonstruējot ielas un inženiertīklus pilsētu vēsturiskajos centros, nedrīkst iznīcināt kultūrvēsturiskās vērtības. Runājot par Liepāju, Maisiņš saka – te apbūves noteikumu līmenī diezgan strikti iestrādātas norādes būvniekiem, kāda materiāla segumu kurā vietā drīkst izmantot. Inspekcijas kapacitāte esot ierobežota, un Maisiņa darbavieta, piemēram, esot Kuldīgā. Taču viņš paļaujoties uz kolēģiem Liepājas Būvvaldē, kur ir gan pilsētas arhitekti, gan pieminekļu aizsardzības inspektore.

„Vienmēr jau var gribēt, lai viss tiktu izdarīts vēl labāk, un ir arī reizes, kad būvnieki nav ievērojuši noteikumus,” atzina Maisiņš. Pašam esot gadījies no rīta aizbraukt uz Kuldīgu, bet, vakarā atbraucot mājās Liepājā, ieraudzīt, ka pa dienu iela atrakta, stabi ielikti un šā tā viss sataisīts.