Aizvadītajā sestdienā, sekojot skopai ziņai par Liepājas novados notiekošo kultūras un tūrisma lauciņos, devos uz Virgas pagasta Purmsātiem.

Jāatdzīst, ka tur, Purmsātu kapsētā šajā ziedoņa sestdienā piedzīvoju patīkamus gandarījuma brīžus – tika godināta 1905.gada revolūcijas cīnītāju piemiņa.

Vecās, bet rūpīgi uz uzpostās kapsētas vidus laukumiņā prāvam pursātnieku pulciņam klātesot, iesvētīja piemiņas akmeni ar astoņu revolūcijā bojā gājušo cieminieku vārdiem (Nikolajs Sprūds, Matīss Sprūds, Žanis Kopštāls, Jānis Graikste, Jākabs Piziks, Nikolajs Šenkevics, Jānis Iņķis, Jānis Graikste).

Piemiņas akmens ar revolūcijā kritušo novadnieku vārdiem nav vienīgā zīme Purmsātu kapsētā. Pēc ilggadīgās speciālās internātpamatskolas skolotājas Dzidras Varanauskas ieceres un rakstītā projekta īstenota arī "piektgadnieku" kapavietu atjaunošana. Tas bijis pašaizliedzīgs un patriotisks darbs, no krūmiem, nezālēm un galvenais – aizmirstības atkal atkarot laika nolīdzinātās kapu kopiņas. Priekules novada domes un pagasta pārvaldes atbalstītais pasākums ar nosaukumu "Sentēvu drosme spēku mums dod" ieguvis 2012.gada apstiprinātā projekta finansējumu turpat Ls 3000 apmērā.

Piemiņas vietas iesvētīšanā un atklāšanā piedalījās Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska un Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Balode. Ziedoņa ziedus gan uz atjauntajām kapavietām, gan pie piemiņas akmens nolika daudzi cieminieki, gan arī revolucionāra Jāņa Graikstes mazmeita.

Pēc mediju ziņām šis pasākums pēdējo gadu laikā Latvijā bijis vienīgais, kurā ne tikai formāli atceras atjaunotās neatkarības laikam nez kāpēc joprojām "neērtos" 1905.gada revolucionārus, bet arī ar publisku piemiņas vietu atgādina par 20. gadsimta sākuma latviešu ideāliem par taisnību un brīvību.

Izziņai:
1906.gada janvāri Priekules muižas pagrabi bija pārvērsti par arestēto apkārtnes revolucionāru ieslodzījuma, mežonīgas spīdzināšanas un slepkavošanas vietu. Pilī tika izvietoti krievu dragūni, bet faktiskie bendes bija Dižlāņu (Vecpils) grāfs Keizerligs, Diždāmes barons fon S. Šrēders un Kalētu barons fon Nolde. Visu 1906.gada ziemu šis Kurzemes muižniecības "zieds" sprieda tiesu par tiem, kas bija iedrošinājušies apšaubīt un pat ar varas darbiem sacelties pret gadsimtus valdošajiem vācu zemes kungiem.

1906.gada 18.janvārī desmit arestētos un mocītos izveda Priekules muižas parkā un teica, ka esot svabadi. Taču gandrīz aiz katra koka stāvēja pa šāvējam un tikai Jānim Kopštālam izdevās tikt līdz parka malai, līdz, lodes ķertu, to nobeidza dragūni. Pārējie krita turpat parka gravā.

Upuri tika atriebti, jo pārdrošā uzbrukumā 1907.gada 18.maijā grāfu Keizerlingu nošāva mežabrāļi. Pret fon Šrēderu divas reizes tika organizēti neveiksmīgi atentāti, līdz barons paglābās Vācijā. Vēl divus Kurzemes revolucionāru bendes – baronu fon Brevernu un Cīravas muižas īpašnieku fon Sīversu mežabrāļu lodes ķēra 1907.gada vasarā.